Plānots, ka šodien, 3. oktobrī, sāksies Eiropas Savienības sarunas ar Turciju par pievienošanos blokam.
Plānots, ka šodien, 3. oktobrī, sāksies Eiropas Savienības (ES) sarunas ar Turciju par pievienošanos blokam.
Kamēr Ankaras centienu atbalstītāji uzskata, ka šis izaicinājums ES piedāvā daudzas priekšrocības, oponenti norāda, ka Turcijas uzņemšana pārsniegs ES paplašināšanās un integrācijas iespējas.
ES sūtņi stīvējas
Eiropas Savienības vēstnieki vēl 29. septembrī kārtējo reizi nespēja panākt vienošanos par ES delegācijas mandātu iestāšanās sarunām ar Turciju. Diplomāti ziņo, ka 29. septembrī sarunas nonākušas strupceļā, jo Austrija pieprasījusi sarunu mandātā paredzēt Turcijas pilntiesīgai dalībai ES iespējamu alternatīvu. Pārējo 24 dalībvalstu pārstāvji ir gatavi apstiprināt iestāšanās sarunu sākšanu, izteikušies diplomāti.
ES ārlietu ministri 2. oktobra vakarā tikušies Luksemburgā, lai mēģinātu pārvarēt Austrijas iebildumus sarunu sākšanai.
Turki reaģē mierīgi
Turcija mierīgi reaģēja uz ES sūtņu pēdējā brīža stīvēšanos un 29. septembrī Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju, kurā pieprasīts, lai Ankara atzīst armēņu genocīdu.
“Mūsu attiecības ir atkarīgas no interesēm, nevis no emocijām,” sacīja Turcijas parlamenta spīkers Bilents Aridžs. Tajā pašā laikā Turcijas premjers Tajips Erdogans paziņoja, ka ES ir jādemonstrē sava labā griba, norādot uz Eiropas stratēģiskajiem ieguvumiem no Turcijas uzņemšanas.
“Ja ES nav kristiešu klubs, tas ir jāpierāda. Ko jūs iegūstat, pievienojot Turciju, kur 99% iedzīvotāju ir musulmaņi? Jūs iegūstat tiltu starp ES un 1,5 miljardu cilvēku apdzīvoto islama pasauli. Sāksies civilizāciju apvienošana,” uzskata T. Erdogans.
Pozitīvie argumenti
Turpmāk sniedzam īsu par un pret Turcijas uzņemšanas ES pozīciju pārstāvju nozīmīgāko argumentu uzskaitījumu.
Turcijas dalības ES aizstāvji apgalvo, ka ES ir kopiena, kas balstās uz vienotām vērtībām, nevis uz kopīgu reliģisku pārliecību. Turcija, kuras iedzīvotāju absolūtais vairākums ir musulmaņi, esot ilgi ievērojusi valsts un reliģijas nošķīruma principu.
Turcija varētu kļūt par “vissvarīgāko tiltu” starp kontinentālo Eiropu un Vidusjūras austrumu reģionu. Demokrātiska Turcija veicinātu Rietumu vērtību pieņemšanu arī citās musulmaņu valstīs, apgalvo Ankaras uzņemšanas piekritēji.
Iestāšanās sarunas ir ne tikai līdzeklis demokrātisku reformu īstenošanai Turcijā, bet arī izšķirošs instruments Kipras jautājuma atrisināšanai.
Turcijai kā NATO dalībvalstij, kas robežojas ar konfliktu skartiem reģioniem, ir ģeostratēģiska nozīme kā stabilizējošam faktoram. Turcijas dalība sniegs ES lielāku ietekmi drošības politikā un ļaus labāk aizsargāties pret islamistu terorismu, apgalvo Turcijas uzņemšanas atbalstītāji.
Negatīvie argumenti
Oponenti norāda, ka Turcija nav piederīga Eiropai nedz no ģeogrāfiskā, nedz kultūras viedokļa. Turcijai pievienojoties ES, savienības robežas tiktu pārlieku izstieptas, tām pietuvojoties Tuvo Austrumu konflikta zonai. Eiropas un Turcijas identitātes un dzīvesveids vienkārši nav savienojams, jo viena balstīta kristietībā un Rietumu kultūrā, bet otra – islamā.
Turcijas dalības pretinieki arī uzsver, ka ES vēl nav konsolidējusies pēc pēdējās lielās paplašināšanās un ES konstitūcija joprojām nav pieņemta. Tik liela un ietekmīga valsts kā Turcija lēmumu pieņemšanu vēl vairāk apgrūtinās un radikāli mainīs spēku samēru ES institūcijās.
Neskatoties uz ekonomisko bumu, Turcija ir daudz vairāk atpalikusi nekā jebkura no pašreizējām ES dalībvalstīm. Vairāk nekā trešdaļa turku joprojām ir nodarbināti lauksaimniecībā. Ikgadējās strukturālo fondu un lauksaimniecības subsīdijas prasīs desmitiem miljardu eiro.
Pārejas periodi var tikai uz laiku ierobežot darbu meklējošo ekonomisko migrantu pieplūdumu Eiropā no Turcijas, nevis to apturēt. Tas vairos darba tirgus nestabilitāti un vēl vairāk apgrūtinās integrāciju.
Neskatoties uz visām Ankaras īstenotām reformām, joprojām vērojami lieli trūkumi Turcijas tiesu sistēmā, policijā, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību jomā, kā arī jautājumos par runas brīvību, sieviešu līdztiesību un reliģijas brīvību.
Sagatavots pēc aģentūras LETA ziņām
