Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
Bauskas mācītājs pāvesta galmā
1910. gada 2. decembrī Bruknas pagastā dzimušais Adolfs Grosbergs vēlāk kļuva par pazīstamu katoļu mācītāju – Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā. Otrā pasaules kara laikā A. Grosbergs nokļuva Rietumeiropā, kur nācās aprūpēt latviešu katoļus bēgļu nometnēs Vācijā un Austrijā. Pēc izceļošanas uz ASV mūsu novadnieks pildīja mācītāja pienākumus Indianapolisā. 1958. gadā pāvests Pijs XII viņu iecēla par monsinjoru, bet 1963. gadā pāvests Pauls VI paaugstināja par sava galma prelātu. A. Grosbergs izdeva vairākas reliģiska satura grāmatas Vācijā un ASV. Līdz pat nāvei 1979. gada 1. oktobrī viņš bija Amerikas latviešu katoļu apvienības kapelāns un Svēto Rakstu latviešu tulkojuma liturģiskās komisijas tekstu sagatavošanas priekšsēdis.
Arhitektoniskās keramikas aizsācējs
7. decembrī pirms 120 gadiem pasaulē nāca ievērojamais mākslinieks keramiķis Rūdolfs Pelše. Viņa dzimtās mājas bija Ceraukstes pagasta «Pumpēnu Cielavas». Beidzis Štiglica lietišķās mākslas skolu Pēterburgā. Studiju laikā viņa talants guva praktisku pielietojumu vairāku latviešu grāmatu vāku zīmējumos. Mākslas pedagoģijas nozarē tika pavadīti daudzi gadi Krievzemē – viņš strādāja par skolotāju, arī par skolas direktoru. R. Pelšes gatavotie dekoratīvie sienas šķīvji tolaik greznoja vairākas baznīcas un pilis, arī Pēterburgas Ziemas pili.
1923. gadā viņš atgriezās tēvzemē un sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Rīgas 1. ģimnāzijā, vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā bija docents, tad kļuva par profesoru un prorektoru. R. Pelše izveidoja un līdz pat Latvijas okupācijai vadīja keramikas meistardarbnīcu minētajā augstskolā. Viņš sāka mūsu valstī jaunu nozari – arhitektonisko keramiku (kamīni, sienu segumi, apgaismošanas ķermeņi u. c.). 1937. gadā mūsu novadnieks ierosināja un organizēja pirmo Latvijas daiļamatniecības izstādi, daudz rakstīja presē par mākslas jautājumiem. R. Pelšes darbi atrodami prestižos Latvijas, Krievijas, Francijas un Īrijas muzejos.
Mākslinieks miris izsūtījumā Petropavlovskā 1942. gada 30. oktobrī.
No Bauskas uz Jaunzēlandi
1910. gada 12. decembrī Bauskā dienas gaismu pirmo reizi ieraudzīja vēlākais sabiedriskais un politiskais darbinieks Jānis Borovskis. Jau 1929. gadā viņš sāka aktīvu politisko darbību, vēlāk bija viens no Progresīvās apvienības organizatoriem. J. Borovskis uzstājās kā lektors tautas sapulcēs, nodarbojās ar žurnālistiku – bija «Latviešu Balss» līdzstrādnieks. Otrā pasaules kara laikā viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā pārcēlās uz Jaunzēlandi, kur kļuva par Velingtonas latviešu biedrības priekšsēdētāju un Jaunzēlandes latviešu apvienības sekretāru. J. Borovskis bija arī vairāku trimdas preses izdevumu redaktors, regulāri publicēja savus rakstus, kā arī dzejoļus un prozas darbus.
Zālītes pamatskolas pārzinis
Pirms 125 gadiem, 23. decembrī, Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā pasaulē nāca vēlākais Grienvaldes (vēlāk – Zālītes) pamatskolas pārzinis Indriķis Mežots. Šajā amatā viņš nostrādāja 15 gadu. Tagadējā Iecavas pagastā pavadītais laiks uzskatāms par visražīgāko I. Mežota dzīvē. Viņš prata pārliecināt pagasta varasvīrus par plašākas un modernākas skolas nepieciešamību. Un jau pēc diviem gadiem tika uzcelta ķieģeļu divstāvu ministrijas skola ar internātu, ēdamzāli un mazgāšanās telpām. Tolaik ministrijas skolas ar sešu gadu mācību kursu skaitījās pakāpi augstākas par trīsgadīgajām pagastskolām. Līdzās darbam skolā I. Mežots ar sirdi un dvēseli iesaistījās sabiedriskajā dzīvē – vadīja amatieru teātri un kori, darbojās Sadraudzīgās biedrības un krājaizdevu sabiedrības dibināšanā. Tolaik uzbūvētais staltais Grienvaldes krājaizdevu sabiedrības nams bija pagasta lepnums līdz pat Otrajam pasaules karam. J. Mežots skolotāja darbu pameta veselības problēmu dēļ, vēlāk nodarbojās ar zemkopību kādā Lietuvas muižā. Pirmā pasaules kara laikā bija spiests doties bēgļu gaitās uz Krieviju. Tur viņš darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā un papildināja zināšanas Maskavas Šaņavska tautas universitātes dabas zinātņu fakultātē. Pēc Latvijas valsts izveidošanās I. Mežots atsāka skolotāja darbu Irlavā, vēlāk Jelgavā un Auros, līdztekus darbojoties vairākās sabiedriskās organizācijās.
