SIA «Aips» ir lielākais pasažieru pārvadātāju uzņēmums rajonā. Ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem mūs nodrošina arī SIA «Aiva».
SIA “Aips” ir lielākais pasažieru pārvadātāju uzņēmums rajonā. Ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem mūs nodrošina arī SIA “Aiva”. Dažus reisus veic pārvadātāji no Jēkabpils, Jelgavas. Pāris maršrutu reisā Rīga–Bauska (caur Mežotni) izpilda SIA “Jugotrans”. Joprojām uz galvaspilsētu un atpakaļ var aizbraukt ar Panevēžas autobusiem. Bauskā piestāj arī citi tranzīta maršrutu autobusi, piemēram, nakts reisā no Tallinas uz Viļņu, arī Rīgas virzienā.
Šie sabiedriskie transportlīdzekļi gan nepiestāj oficiālajās pieturvietās, braucējus izlaiž vai uzņem ielas malā, visbiežāk pie degvielas uzpildes stacijas “Statoil”. Joprojām līdztekus oficiālajiem, nodokļus maksājošiem uzņēmumiem mūsu ļaudis izmanto nelegālo pārvadātāju pakalpojumus, tādējādi radot zaudējumus tiem, kuri strādā godīgi, arī liedzot valstij saņemt nodokļus. Šoreiz stāsts būs par lielāko pārvadātāju – uzņēmumu “Aips”. Ar tā darbu iepazīstina autoparka vadītājs Imants Kolužs un pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš.
Diena sākas pusčetros
Šī ir nozare, kurā darbdiena sākas laikā, kad daudzi vēl bauda saldus sapņus. Pirmajā reisā autobuss uz Rīgu dodas pulksten 4.30. Šoferis mašīnu stāvlaukumā Mēmeles ielā ierodas jau pirms četriem. Aukstā laikā viņam jāatbrauc uz darbu vēl agrāk, lai tehniku iesildītu. Uzņēmumā strādā autovadītāji no dažādiem rajona pagastiem, arī no Sesavas Jelgavas rajonā. Ir īpašs strādnieku autobuss, kurš ved uz agrajiem reisiem un naktīs pēc darba ļaudis aizvizina mājās.
Katru darbdienas rītu šoferiem veic medicīnisko pārbaudi. Brīvdienās šī kontrole ir epizodiska. I. Kolužs gan atzīst, ka veselības problēmu dēļ ļoti reti nācies kādu autovadītāju sūtīt mājās, taču pasažieru drošība ir vissvarīgākā, tāpēc šādas pārbaudes ir nepieciešamas.
Pēdējā reisa autobuss no Rīgas Bauskā iebrauc īsi pēc pusnakts. Kad tas atripo līdz garāžai, tā sāni tiek notīrīti ar ūdens strūklu, apkopēja sakopj salonu. Īstais nakts miers uzņēmumā iestājas ap pulksten diviem.
Riepas dilst ātri
Sabiedriskā transporta autobusiem tehniskā apskate jāveic divas reizes gadā. Mašīnas tai tiek rūpīgi gatavotas, daži “Autosan” autobusi pat tikuši pārkrāsoti. Ik pēc pusotra mēneša katram sabiedriskajam transportlīdzeklim veic ģenerālo tīrīšanu, izņem sēdekļus, tos mazgā, īpaši tīra logus. Katrs autobuss ir divu šoferu pārziņā. Viņi atbildīgi par braucamā kārtību darba laikā, bet lielākus remontus veic speciālisti darbnīcās.
I. Kolužs min, ka visvairāk naudas tiek tērēts dīzeļdegvielas iegādei. Dārgas ir arī riepas, kas uz mūsu rajona zemes ceļiem nodilst jo īpaši ātri. “Smagu pārbaudījumu nākas izturēt no Vācijas atvestajiem armijas mersedesiem. Tur tie pa zemes ceļiem nebija braukuši. Taču pie mums šie autobusi kalpo labi, pasažieriem tie ir daudz ērtāki nekā kādreizējie LAZ modeļi,” tā secina I. Kolužs.
Braucēji esot cūcīgi
Katru dienu, darbam beidzoties, visi braucamie tiek mazgāti no ārpuses, apkopējas strādā arī salonos. Mazgātājs Gunārs Suhanovskis pats savulaik vadījis pasažieru autobusus. “Cilvēki bija cūcīgi arī tolaik, gadījās visādi brīnumi. Reiz kādai sieviņai visa piena kanna izlija uz grīdas, nācās vien slaucīt. Kāpa iekšā fermas strādnieki, zābaki ar mēsliem, skābbarību. Toties tolaik viņi nebija tik cimperlīgi kā tagad,” secina G. Suhanovskis.
“Bauskas Dzīve” bija klāt autobusu mazgātavā, kad uz apkopi savu mašīnu bija atbraucis vadītājs Valērijs Rodevičs. Darbdienā bija veikti divi reisi uz Rīgu un atpakaļ. Salons nebija īpaši tīrs, putekļi, ābolu serdes, arī lielākā šī laika nelaime – košļājamā gumija. “Vistrakāk ir ar skolēniem. Pēc viņiem dažbrīd bailes nākt salonu skatīties – ko tik tur var ieraudzīt!” secina vadītājs.
I. Kolužs stāsta, ka postīšanas izdoma pasažieriem ir neaptverama. Bijis pat tā, ka izkāpj ar visu sēdekļa apakšējo daļu, nerunājot par aiznestajiem pārvalkiem, mazajiem atkritumu trauciņiem.
Daudzi braucēji ir iebilduši, ka rajona maršrutos zaļajiem “Mercedes Benz” markas vācu armijas autobusiem ir ļoti netīri sēdekļu rokturi. “Tur neko nevar darīt, tā ir materiāla vecuma vaina. Īpaši karstā laikā tas kūst un lobās,” skaidro I. Kolužs. Līdzīgi ir ar firmas “Autosan” sēdekļiem, kuru materiāls izrādījies pilnīgi nepiemērots mūsu pasažieru kultūrai. Vienubrīd domāts visus sēdekļus aprīkot ar pārvalkiem, kas vienam autobusam izmaksātu ap 400 latu, bet bailes to darīt. Pārvalki galvas atzveltnei nereti tiek pāris dienās sapostīti. Rīgā, ārā kāpjot, kāds tajos noslauka kurpes, kāda atstāj lūpu krāsas nospiedumus. Bijušas reizes, kad šie pārvalki pievemti. Vislielākā nekārtība paliek autobusos, kuri brauc Rīgas maršrutā, arī reisā uz Dāviņiem un Misu.
Pa ceļu “lido”
Veidojot šo publikāciju, uzklausījām pasažieru viedokļus par SIA “Aips” darbu. Kāda lasītāja pa telefonu redakcijai klāstīja, cik ļoti satraukusies, braucot no Rīgas ar ekspreša mikroautobusu, kurš uz Bausku viņu atvizinājis stundas laikā. “Pa visām ceļa remonta zonām autobuss burtiski lidoja, man vajadzēja turēties sēdeklī, lai neizkristu. Vai šoferim tā jāriskē, lai iekļautos grafikā?” vaicā pasažiere.
I. Kolužs skaidro, ka attālums no Rīgas līdz Bauskai – 68 kilometri – stundas laikā esot pārvarams, tāpēc arī sastādīts šāds grafiks. Tas veidots, domājot par pasažieru ērtībām, arī tāpēc, lai konkurētu ar nelegālajiem pārvadātājiem. Diemžēl maģistrāles remonta laikā šo nosacījumu grūti ievērot. Turklāt ceļš A-7 kļūst arvien noslogotāks, taču tā nav pasažieru pārvadātāju vaina.
No rīta netiek Rīgā
Aija Vincūne no Ozolaines neapmierināta ar sabiedriskā transporta pieejamību lauku iedzīvotājiem agrās rīta un vēlās vakara stundās. “Lauku ļaudīm, izmantojot sabiedrisko transportu, nav iespējams apmeklēt Mūzikas skolu Bauskā vai ierasties uz studijām Rīgā. Tad man jājautā, vai sabiedriskais transports kalpo sabiedrībai?” vaicā A. Vincūne. Pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš stāsta, ka rajona maršruti sastādīti, ņemot vērā iedzīvotāju izvietojumu pie ceļiem. Ar sabiedrisko transportu Bauskā var nokļūt no visām rajona apdzīvotām vietām. Diemžēl rīta un vēlajiem vakara braucējiem nāksies izmantot citus transportlīdzekļus. Pāris cilvēku dēļ autobuss uz pagas ta nostūri nebrauks, jo šādi reisi uzņēmumam nav izdevīgi. Jau tagad, ieskaitot valsts dotācijas, rajona maršrutos jāstrādā ar zaudējumiem. Tikai Rīgas braucēji nosedz rajona un pilsētas maršrutos iztērētos līdzekļus.
Pašlaik rīta reisi no pagastiem Bauskā ienāk ap pulksten 8, tātad lauku ļaudis ar sabiedrisko transportu Rīgā var nokļūt tikai pēc 9. Vakaros pēdējie reisi uz pagastiem ir līdz pulksten 18, pēc tam ir tikai viens maršruts uz Pilsrundāli (plkst. 18.30), Uzvaru (plkst. 19.30) un Grenctāli (plkst. 20).
SIA “Aips” valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs piebilst, ka līdz 2007. gadam uzņēmums neplāno ieviest jaunus reisus rajona maršrutos, jo tiem netiks paredzētas valsts dotācijas. Braukšanas apstākļu uzlabojumi būs tikai Rīgas līnijā. Jau tagad pirmdienās plkst. 6.30 uz galvaspilsētu vienlaikus brauc divi autobusi. J. Kļaviņš atzīst, ka sakarā ar degvielas cenu kāpumu braucēju skaits uz Rīgu pieaug, taču lauku maršrutos šāda tendence nav vērojama.
J. Kļaviņš skeptiski izteicās arī par vēl vienu lasītāju ierosinājumu – izveidot maršrutus uz Rīgu pa Skaistkalnes šoseju, varbūt arī pat kādu autobusu, kas uz galvaspilsētu no Bauskas brauktu caur Vecsauli un Skaistkalni. Viņš šaubās, vai būs pasažieri, kas no Bauskas uz Rīgu gribēs braukt caur Skaistkalni. Rītos un vakaros laist tukšu autobusu uz turieni nebūtu izdevīgi, taču pastāvīgai vienas vai divu mašīnu turēšanai Skaistkalnē nepieciešama tehniskā bāze: garāža, apkopes telpas.
Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos parādās informācija par Rīgas autoostas iespējamo slēgšanu uz laiku rekonstrukcijas dēļ. U. Kolužs atzīst, ka tā būs ļoti sāpīga problēma, taču tuvākajā laikā darbi diezin vai varētu sākties. “Ja arī projektu sāks īstenot un pagaidu autoostu iekārtos kaut kur Pārdaugavā, mēs tomēr centīsimies maršrutus izveidot tā, lai autobuss kursētu arī cauri pilsētas centram un pasažierus varētu uzņemt un izlaist pēc iespējas tuvāk Centrālajai dzelzceļa stacijai vai autoostai,” tā U. Kolužs.
Ķer ne tikai “zaķus”
Lasītājus arī interesē, cik lietderīgi ir uzņēmumā nodarbināt biļešu kontrolierus. “Kontrolieres autobusā iekāpj šad un tad, taču nav gadījies redzēt, ka viņas būtu noķērušas kādu bezbiļetnieku. Pēc kontroles izkāpšanas šoferis uzreiz piezvana kolēģiem,” teic kāda pasažiere.
J. Kļaviņš nenoliedz, ka autovadītāji sazinās, informē par sastapšanos ar biļešu kontrolierēm. Taču atteikties no šī dienesta uzņēmums negrasās. Pārbaudītāju pienākums ir ne tikai skatīt biļetes, bet arī reģistrēt, kā šoferi ievēro braukšanas grafiku, kāda ir kārtība salonā. “Negodīgu vadītāju skaits, kuri paņem naudu un biļeti neizsniedz, mums ir ļoti sarucis, taču šāda kontrole ir nepieciešama, jo tā tomēr šoferus disciplinē,” tā J. Kļaviņš. Viņš atzīst, ka vadītāji kontrolieru maršrutus un darba grafiku nezina, tas ir tikai pašu pārbaudītāju ziņā.
Biļetes pa visu Latviju
Lai visi reisi būtu savlaicīgi, atbildīgu darbu veic arī autoostas dispečeri. Viņu pienākumos ir no rītiem izsniegt šoferiem biļešu aparātus, reģistrēt ietirgoto naudu, visus pavaddokumentus. Dispečere seko reisu norisei, nepieciešamības gadījumā norīko līnijā papildu autobusu.
Jau labu laiku Bauskas autoosta iekļauta vienotā braukšanas biļešu iegādes tīklā. Kasiere Helēna Naglāze stāsta, ka pasažieri šeit pērk biļetes, lai no Rīgas brauktu tālāk uz Ventspili, Valmieru, Alūksni. Īpaši daudz šo pakalpojumu izmanto nedēļas nogalē, tādējādi taupot laiku, ko vajadzētu stāvēt rindā pie kasēm Rīgā.
Uzņēmumā nav nokomplektētas visas autobusu šoferu štata vietas, regulāri trūkst kādu piecu līdz astoņu vadītāju. Taču strādājošo pamatsastāvs ir stabils. I. Kolužs domā, ka kadru pastāvīgumu nodrošina uzņēmuma stabilitāte. “Mēs algas aploksnēs nemaksājam, tādējādi darbiniekiem ir drošība par vecumdienām, sniedzam arī plašas sociālās garantijas. Dzīvei mazpilsētā arī mūsu algas ir pieņemamas,” tā skaidro I. Kolužs.
Šoferis Jānis Laiškonis autobusus vada kopš 1968. gada. Viņš pašlaik ir ilgāk strādājošais šoferis uzņēmumā. “Tagad autobusu parks ir krietni atjaunots. Tajā pašā laikā palaidņiem nemaz nemēģini aizrādīt, viss jāsarunā tikai ar labu,” pasažierus vērtē J. Laiškonis.
***
Fakti
– SIA “Aips” pašlaik ir 43 autobusi.
– Ik dienu pa rajona ceļiem kursē 34 uzņēmuma autobusi, trīs atrodas rezervē.
– Autobusu parka vecākais eksemplārs ir 1977. gada izlaiduma “Setra”, jaunākie – 1999. gadā Polijā ražotie “Autosan” autobusi.
– Uz Rīgu dienā tiek veikti 44 reisi, 36 rajona maršrutos autobusi izbrauc 68 reisus. Vēl ir astoņi pilsētas maršruti, kuros ik dienu sabiedriskais transports veic 40 reisu.
– Mēnesī pilsētas maršrutos tiek pārvadāti ap 17 tūkstošiem, pa rajonu 71 tūkstotis, uz Rīgu ap 93 tūkstošiem pasažieru.
– Uzņēmumā strādā 75 šoferi, tostarp viena sieviete – Regīna Sirsniņa.
