Latvijā pieaug prakse, kad pašvaldību drukātie un elektroniskie izdevumi imitē laikrakstus un ziņu portālus, turklāt tie, piemēram, «Iecavas Ziņas», reģistrēti Masu informācijas līdzekļu reģistrā. Par nodokļu maksātāju naudu izdotās plašsaziņas līdzekļu imitācijas grauj demokrātiskas valsts pamatu – degradē neatkarīgu mediju tirgu, jo, maldinot sabiedrību, kā žurnālistiku piedāvā sabiedrisko attiecību un reklāmas produktus.
Reģionālie laikraksti, tostarp «Bauskas Dzīve», uzrakstījuši vēstuli Ministru prezidentei, Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un kultūras ministrei, aicinot grozīt likumus, liedzot pašvaldību izdevumus reģistrēt kā laikrakstus un nepieļaut, ka mediju īpašnieki ir pašvaldības un to kapitālsabiedrības, kā arī politiskās partijas.
Otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē diskutēts par problēmu, ko, spriežot pēc publicētā, deputāti neizprot vai izliekas, ka nesajēdz. Ja situācija nebūtu tik draudoša, varētu skaļi smieties par ZZS deputāta no Pārgaujas novada Valtera Dambes teikto: «Vietējo laikrakstu interesē tikai skandāli, nevis mūsu deju kolektīvu panākumi ārzemēs vai vietējo uzņēmēju sasniegumi.» Absurdi skan deputātu paustais, ka Latvijas 44 novados vienīgais preses izdevums ir pašvaldības izdotais. Kurā gan novadā neviens iedzīvotājs nebūtu redzējis reģionālo laikrakstu, «Latvijas Avīzi» vai vēl kādu citu preses izdevumu?
Diemžēl Saeimas komisijas sēdē reģionālo presi pārstāvošā «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redaktore Ivonna Plaude nepatiesi apgalvoja, ka Iecavā no domes sēdēm izraida žurnālistus un liedz fotografēt pašvaldības pasākumus. «Bauskas Dzīve» tādus gadījumus nezina un no šī paziņojuma norobežojas. Vēlāk kolēģe man skaidroja, ka tas attiecoties uz Kandavas novada pašvaldību. Taču es nevaru un nevēlos iztēloties, ka tas būtu iespējams demokrātiskā valstī.
