Lai kā pēla un izdomāja visādas nebūšanas Vecsaules saieta namam, tomēr ir vērts, ka mums ir sava vietiņa, kur pavadīt atpūtas brīžus.
Svarīgi pieminēt saieta namā rīkoto rokdarbnieču izstādi. Domāju, ka dažai modes dāmai būtu bijis, ko pabrīnīties, – no kā var pagatavot tik jaukas lietiņas. Pacietīgi šajā lauciņā darbojas Nijole Daģe. Viņa ieinteresējusi sievas nesēdēt mājās, bet garajos ziemas vakaros nākt kopā, mācīties un darināt pašu rokām lietas, kas veikalā nav nopērkamas vai arī maksā ne jau santīmus.
Liela pateicība un atzinība Agritai Hatkevičai un Rasmai Maldutei par unikālo sarīkojumu «Mantojuma sardzē». Vecākie cilvēki aiziet cits pēc cita, reizē pazūd arī viņu mūža gājums. Tā ir vēsture, turklāt katram sava, un divu vienādu mūžu nav.
Jūnija beigas un jūlija sākums atnāca ar Dziesmu un deju svētkiem, kas piesaistīja pie televizora ekrāna. Ar nepacietību gaidīju svētku dalībnieku gājienu, bet redzēju maratonu. Vai tā noskrējies, aizelsies korists vairs ir kāds dziedātājs? Spriežot pēc nostāstiem un televizorā redzētā, tie cilvēki, kas cītīgi gadiem mācījās dziesmas, lai tiktu uz šiem svētkiem, neieguva to, ko gaidīja. Bija karsts laiks, mēģinājumi no agra rīta līdz pusnaktij. Vienīgais, kas atstāja emocijas, bija kopdziedāšana. Nebija līdz galam padomāts par tiem, kas rada svētkus un tajos piedalās.
Ar prieku sagaidījām 17. jūliju, kad mēs, Vecsaules pagasta pensionāri, braucām ekskursijā. Šogad šoferītis Dainis Barens kopā ar kultūras darba organizatori Rasmu Malduti mūs aizvizināja uz Kandavu. Vispirms Tukumā apskatījām salmu muzeju. Dzīvnieki, lellītes, viss darināts no salmiem. Prātam neaptverama ir cilvēku izdoma. No salmiem veidota govs, cūka, čūska, rūķīši, trīs metrus augsts «Runcis zābakos». Tas nav izstāstāms, tas jāredz katram pašam, un to dara viena ģimene.
Bijām Pūres saldumu cehā, kur ražo trifeles. Garšojām šokolādes, klausījāmies stāstu par šokolādes pirmsākumiem, arī paši lējām formiņās brūnā garduma masu. Bija interesanti un garšīgi.
Kandavā apskatījām pilsētu, Amatniecības muzeju, ēdām švilpeni un dzērām īstu zīļu kafiju. Kandava ir ļoti skaista pilsēta. Šaurās ieliņas iet kalnā un atkal lejā. Apskatījām katoļu baznīcu, kas uzcelta priestera Andreja Mediņa vadībā.
Diena pagāja skatoties un secinot, cik mūsu mazā zemīte ir skaista. Paldies tiem cilvēkiem, kuri kaut ko dara, lai mūsu dzīve būtu interesantāka, lai mums būtu vairāk brīžu priekam. Paldies par to, ka arī mēs, pensionāri, esam aicināti uz visiem sarīkojumiem. Pateicība līdzbraucējiem par humoru, emocijām, paldies domubiedriem par visām tām dienām, kas devušas prieku, spēku un kopā būšanu. Lai smaids sejā un prieks sirdī!
