Reizēm jūtos kā vītols, kam draugi grib pieglausties, uzticēt noslēpumus un izraudāt bēdas. Es ieklausos cilvēkos, vēroju un analizēju viņu pieredzi, lai pati mācītos,» saka Maija Skane, Bauskas 1. vidusskolas 12. klases skolniece.
Reizēm jūtos kā vītols, kam draugi grib pieglausties, uzticēt noslēpumus un izraudāt bēdas. Es ieklausos cilvēkos, vēroju un analizēju viņu pieredzi, lai pati mācītos,” saka Maija Skane, Bauskas 1. vidusskolas 12. klases skolniece.
Negaidīta izvēle
Nesen Maija atgriezās no Vācijas pilsētas Asbahas, kur kopā ar skolotāju Silviju Dubulti un jauniešu grupu no Bauskas rajona un Rīgas pilnveidoja svešvalodas zināšanas. Piedāvājumu doties uz vasaras nometni saņēma vācu valodas olimpiāžu laureāti. Pagājušajā mācību gadā rajona olimpiādē Maija ieguva trešo vietu, lai gan vācu valodu bija mācījusies tikai nepilnu gadu.
Kad skolniece stāsta par saviem īstā aicinājuma meklējumiem, rodas iespaids, ka viņai viss padodas ļoti viegli: “Pamatskolas laikā biju cieši nolēmusi savu dzīvi saistīt ar mākslu, tāpat kā mans brālis un vecākā māsa. Veselu gadu, mācoties 9. klasē, braucu uz sagatavošanas kursiem Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā. Bija milzīgi kalni mājas uzdevumu, strādāju augām diennaktīm, jo visu gribējās izdarīt nevainojami. Tad sapratu, ka nevēlos tik sūri visu dzīvi maizīti pelnīt, un pieņēmu lēmumu iestāties 1. vidusskolas matemātikas novirziena klasē. Tā kā atzīmes šajā priekšmetā man bija diezgan viduvējas, nācās krietni vien papūlēties. Iestājeksāmeniem sagatavojos pilnīgi patstāvīgi un tikai tad, kad biju izturējusi konkursu un saņēmusi ļoti labu atzīmi, ar savu izvēli iepazīstināju vecākus.”
Televīzijas “skola”
Maijai ir gribējies vidusskolas laiku pavadīt erudītu, ar radošu iztēli apveltītu līdzaudžu vidū. Matemātikas klase pilnībā atbilstot šim etalonam. “Mūsu vidū valda veselīga konkurence, jo visiem ir daudzpusīgas intereses un dažādi talanti. Man patīk skolotāji, kuri izvirza augstas prasības, piemēram, Līvija Hammere, Andis Jauntēvs, Anita Vallenčuka. Tas disciplinē un motivē tiekties pēc jauniem sasniegumiem,” atzīst Maija.
Kad matemātikas uzdevumu risināšana kļuvusi par ikdienišķu un ierastu nodarbi, enerģiskajai jaunietei gribējies izmēģināt ko citu. Viņa 11. klasē nolēmusi sākt mācīties vācu valodu. Maijas argumenti šķiet pārliecinoši: “Ja esmu sev izvirzījusi mērķi, citu cilvēku palīdzību nevajag, jo pati spēju tikt galā. Vispirms pievērsos Vācijas televīzijas kanāliem. Pašai par lielu izbrīnu, šis valodas apguves veids nemaz nav peļams. Sākot mācības 11. klasē, vāciski nevarēju uzrakstīt nevienu teikumu, bet vārdu krājums man izrādījās diezgan plašs. Bija periods, kad līdz naktij “zubrīju” gramatikas likumus un mācījos rakstīt.
Beidzot man izdevās! Pirmo reizi piedalījos skolas vācu valodas olimpiādē, un mans domraksts, neraugoties uz gramatiskām kļūdām, tika augstu novērtēts. Ieguvu tiesības piedalīties rajona olimpiādē, kur man bija trešais labākais rezultāts.”
Favorīti no Latvijas
Vasaras nometnē Vācijā pavadītās divas nedēļas Maija uzskata par lietderīgām un aizraujošām. Dalībnieki no dažādām valstīm, atbilstoši valodas prasmēm, tikuši sadalīti grupās. Maija, viņas skolas biedri Kārlis Ābelnieks un Mārtiņš Atvars nokļuvuši favorītu izlasē, kur valodas apguve bijusi intensīvāka.
Galvenais mērķis – runātprasmes attīstīšana – ticis sasniegts, taču visvairāk Maiju iedvesmojusi atskārsme, ka visu dzirdēto viņa saprot un var iesaistīties sarunā ar jebkuru vācieti. Kad nometnes dalībniekus atbraukuši intervēt vietējā laikraksta žurnālisti, latviešu grupa visaktīvāk piedalījusies domu apmaiņā.
Iztaujāta par intervijas norisi, Maija atbild: “Viņi uzdeva tipiskus standartjautājumus. Neko personisku nerunājām, toties uzzinājām daudz jauna. Piemēram, mani pārsteidza fakts, ka Vācijas preses izdevumos strādā daudz žurnālistu bez augstākās izglītības. Latvijā tas šķistu dīvaini, bet tur valda citi kritēriji, jo noteicošā ir prasme rakstīt un komunikācijas spējas. Vēl es pārliecinājos, ka latviešu jaunieši ir daudz disciplinētāki un atbildīgāki. Mēs nevarētu svarīgu darbu nepabeigt slikta garastāvokļa dēļ, vienkārši atmetot ar roku kādai iecerei vai projektam.”