Rundāles pils muzeja darbinieki šomēnes veica aizraujošu mācību ceļojumu pa Itāliju.
Rundāles pils muzeja darbinieki šomēnes veica aizraujošu mācību ceļojumu pa Itāliju. Viņi atkārtoja Kurzemes hercoga Pētera Bīrona 1785. gada maršrutu.
Četru ceļojumu cikls
Līdzīgi ir abu ceļojumu mērķi. Augstmanis devās uz Itāliju baudīt mākslu un papildināt gleznu kolekciju, bet rundālieši guva arī vērtīgu informāciju un jaunus faktus par Bīronu dzimtas vēsturi. Šī bija jau ceturtā ekspedīcija pa Kurzemes hercogu pēdām, teic pils ansambļa nodaļas vadītāja Lauma Lancmane.
Pirmajā ceļojumā muzeja speciālisti iepazina Bīronu pilis Čehijā un Polijā. Nākamais maršruts veda uz Vāciju, tad Franciju. “Hercogu dzimtas vēstures izpētes cikls noslēdzās Itālijā. Tagad mēs jokojam, ka vajadzētu doties uz Ernsta Johana Bīrona izsūtījuma vietām Sibīrijā un Jaroslavļā,” piemetina Lauma Lancmane.
Ceļojumā piedalījās zinātniskie darbinieki, restauratori, apmeklētāju apkalpošanas, parka nodaļu speciālisti, celtnieki. Itālijā viņi iepazina, vērtēja un salīdzināja savu nozaru specifiku. Pēc atgriešanās visi dalībnieki rakstīja pārskatus, minot pozitīvus un negatīvus iespaidus, jaunu atziņu un pieredzes izmantošanas iespējas Rundāles pils muzeja darbā.
precīzu ceļojuma maršrutu rundālieši izstrādāja paši, bet tika noslēgts līgums ar tūrisma firmu. Pieredze rāda, ka praktisku jautājumu risināšana ceļojumos ir jāuztic profesionāļiem, jo tā iespējams ekonomēt laiku un izvairīties no lieka stresa.
Romeo un Džuljetas pilsēta
Pils muzeja direktors Imants Lancmanis iepazīstina ar hercoga Pētera Bīrona ceļojumu: “Uz Itāliju augstmanis devās lielas svītas pavadībā. Ar viņu kopā bija sieva Doroteja un gluži mazā meitiņa Vilhelmīne. Svīta izbrauca karietēs no Pēterburgas, ilgstoši uzkavējās Vācijā, tad cauri Insbrukai devās uz Itāliju. Tas bija ļoti sarežģīts maršruts pāri Alpiem. Hercogu pāris apmeklēja vairākas Ziemeļitālijas pilsētas, dažus mēnešus pavadīja Romā. Brauciens noslēdzās Neapolē un Iskijas salā.”
Imants Lancmanis uzsver, ka rundāliešu uzmanības lokā bija Verona, Boloņa un Roma. Par Veronā piedzīvoto viņam ir īpašs stāsts: “Pilsētā atrodas slavens renesanses dārzs, kura īpašnieks bija grāfs Džusti. Dārzu ir apmeklējušas daudzas slavenības, arī rakstnieks Gēte. Kad Bīronu pāris ieradās Veronā un apmetās grāfa Džusti pilī, viņu sevišķi valdzināja daiļā Doroteja. Pēc Kurzemes hercoga vizītes grāfs lika izkalt un uzstādīt dārzā piemiņas plāksni – laipnības un cieņas apliecinājumu. Šis fakts ir aprakstīts literatūrā, taču nevienam pētniekam mūsdienās nebija laimējies plāksni atrast. Tāpēc viens no mūsu ceļojuma galvenajiem uzdevumiem bija meklējumu turpināšana.”
Atradums vīna pagrabā
Veronas publiskajā dārzā muzejnieki izpētīja katru stūrīti, taču nekas neliecināja par piemiņas plāksnes esamību. Arī dārza administrācija neko nevarēja paskaidrot, tomēr centās situāciju risināt, izsaucot īpašnieku. Tas bija grāfs Nikolo Džusti, Itālijā pazīstams psihiatrs, kurš joprojām dzīvo senču pilī.
Izrādījās, ka piemiņas zīme ir iekalta senas romiešu laika plāksnes aizmugurē. Aiz bailēm no zagļiem doktors Džusti to bija novietojis pils pagrabā. “Un tur mēs plāksni ieraudzījām… starp daudzām vīna pudelēm,” izbrīnu par atklājumu pauž Imants Lancmanis. Viņš piemetina, ka teksts ir iekalts latīņu valodā. Lai gan saturs ir tikai cēlu pieklājības frāžu savirknējums, šo vēstures faktu muzeja direktors uzskata par unikālu. “Grāfa Džusti dārzā un pilī viesojās ļoti daudz slavenību, taču nevienam, izņemot Bīronu pāri, netika izrādīta tik liela uzmanība,” spriež Imants Lancmanis. Viņš min interesantu niansi – Itālijas aristokrātu pēcteči par Latviju neko nav dzirdējuši, toties zina Kurzemes hercogisti.
Bīrona piemineklis Boloņā
Nākamais pārsteigums rundāliešus gaidīja Boloņas mākslas akadēmijā “Academia Clementina”. Ir zināms, ka Itālijas ceļojuma laikā Pēteris Bīrons bija tik sajūsmināts par akadēmijas māksliniecisko garu, ka nodibināja prēmiju fondu studentiem, iestādei uzdāvinot tūkstoš zelta dukātu. Katru gadu līdz pat Otrajam pasaules karam tika rīkoti “Kurzemes konkursi”, uzvarētājs saņēma stipendiju.
Pils muzeja darbinieku rīcībā bija informācija, ka “Academia Clementina”, izrādot pateicību Bīronam, pasūtīja viņam pieminekli. Līdz šim neviens Latvijas mākslas zinātnieks to nebija redzējis. Iespaidos dalās Imants Lancmanis: “Ļoti greznais un pompozais Bīrona piemineklis novietots akadēmijas mazajā aulā. Hercogs ir attēlots kā romiešu imperators. Abās pusēs nišai, kur atrodas krūšutēls, ir kolonnas, skulpturālo kompozīciju noslēdz divas eņģeļu figūras. Majestātiski un ļoti iespaidīgi. Iedomājieties – Kurzemes vārds tādā veidolā Itālijā!”
Ceļojums bija piepildīts arī ar citiem spilgtiem iespaidiem un asociācijām. Rundāliešu maršruta galapunkts bija Pompeji, kur hercogs Pēteris Bīrons sadraudzējās ar Anglijas vēstnieku, seru Hamiltonu, kurš bija Vezuva izvirdumā bojāgājušās pilsētas arheoloģisko izrakumu iniciators. Vienīgi Iskijas salu – hercogienes Dorotejas iemīļotāko mežonīgas dabas stūrīti – pils muzeja darbiniekiem neizdevās ieraudzīt.
