Tikai trīs procenti no oficiāli reģistrētiem tūristiem, kuri apmeklē Latviju, pērn bijuši zviedri. Kaimiņvalsts iedzīvotājiem nav pārāk daudz informācijas par iespēju atpūsties otrpus Baltijas jūras.
Tikai trīs procenti no oficiāli reģistrētiem tūristiem, kuri apmeklē Latviju, pērn bijuši zviedri. Kaimiņvalsts iedzīvotājiem nav pārāk daudz informācijas par iespēju atpūsties otrpus Baltijas jūras. Neziņu centīsies kliedēt 31. martā atvērtais Latvijas tūrisma birojs Stokholmā.
Trīs virzieni
Jaunatvērtā biroja mērķis ir popularizēt Latvijas tūrisma tēlu Zviedrijā, veidojot sadarbību ar zviedru tūrisma kompānijām un žurnālistiem, saka biroja iekārtotāja un vadītāja Zane Zeļenkova.
Iepazīstoties Zane teic, ka ir no Valmieras, absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, 2004. gadā Japānā apguvusi tūrisma mārketingu. Zane prot angļu, somu (mācīta Valmieras 1. vidusskolā!), igauņu, krievu, spāņu, mācās zviedru valodu. Strādājusi Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūrā, kā desantniece viena pati “izmesta” Stokholmā ar uzdevumu atrast telpas, iekārtot un atvērt Latvijas tūrisma biroju.
“Tas nu ir paveikts, un par mūsu valsti birojs grib ieinteresēt trejādi,” stāsta Zane. “Vispirms tā ir Rīga un Jūrmala nedēļas nogalei, iekļaujot izrādes apmeklējumu Nacionālajā operā vai kādu citu kultūras pasākumu. Tikpat iecienīti var kļūt veselības uzlabošanas, skaistuma terapijas ceļojumi, jo šie pakalpojumi Latvijā ir lētāki nekā Zviedrijā. Īpaša sadaļa ir dabas un ekotūrisms sadarbībā ar viesu namiem laukos un tūrisma speciālistiem reģionos.”
Nemeklē bildes
Interese ir, un Latvijas vēstniecības Zviedrijā elektroniskajā pastā katru dienu ir ap desmit interesentu jautājumu, ko apskatīt Latvijā. Taču Stokholmas biroja informācijas bukletu stendā pagaidām daudz brīvu vietu. Aktīvāki bijuši Kurzemes un Vidzemes tūrisma jomas speciālisti. Jūtos pārsteigta, uzzinot, ka pavisam maz birojā ir informācijas par Zemgali un Bauskas rajona tūrisma un atpūtas objektiem – pilīm, viesu namiem, apskates vietām. Latvijā šādu ziņu un spožu ilustrētu izdevumu netrūkst, bet ceļotāji meklē lietišķu informāciju.
Zane Zeļenkova skaidro, ka zviedrus nevar pārsteigt ar skaistām bildītēm. Viņi aktīvi ceļo un, raksturīgi ziemeļvalstu iedzīvotājiem, īpaši iecienījuši vietas, kur spīd saule un ir silti. “Latvijai par sevi ir jāatgādina un jāpārliecina, ka mūsu valsts ir labvēlīga un droša ceļotājiem. Tūristi par to grib pārliecināties, uzzināt ceļojuma un naktsmītņu cenas, redzēt karti, izpētīt, kā aizbraukt uz izvēlēto vietu, arī uzzināt citu zviedru ceļotāju atsauksmes. Daudzi interesenti brauc nevis grupās, bet individuāli,” tā Zane.
Četrās valodās
Bauskas rajona Tūrisma informācijas centra speciāliste Egija Ūdrēna atgādina, ka labu informāciju par atpūtas iespējām un apskates objektiem mūsu rajonā tagad var gūt interneta mājaslapā . Tā izveidota, realizējot projektu ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Informācija ir latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Ir arī karte, vietējo satiksmes autobusu saraksts, saziņas saites ar viesnīcu un viesu namu mājaslapām, informācija par kafejnīcām, pasākumiem. Taču Egija Ūdrēna atzīst, ka piedāvāt un parādīt var tikai to, kas ir, nevis sapņus.
No braukšanas uz Latviju skandināvus līdz šim atturēja lidojuma visai augstā cena, jo par tādu pašu naudu var aizlidot uz kūrortiem Dienvideiropā vai Āfrikā. “Lēto lidsabiedrību piedāvājums padara braucienus uz Baltiju pieejamākus, – nesakiet, ka zviedri naudu neskaita,” uzsver Zane Zeļenkova. Jāattīsta jūras ceļš, kas vienmēr būs svarīgs, kaut nesteidzīgāks, bet vairāk piemērots ģimenēm ar bērniem, jo uz prāmja var uzbraukt savu mašīnu.
Nebrauc gulēt
“Nav jāgaida, kad kāds atbrauks. Ir jāaicina, jāpiedāvā, un tūrisma birojiem būtu jāstrādā arī nedēļas nogalē, kad cilvēki vairāk ceļo. Piemēram, naktsmājas vai pasākums Mežotnes pilī būtu lielisks piedāvājums. Nav tālu no Rīgas, turklāt dzīvošana pilī ir lēta, salīdzinot ar Rīgu vai viesnīcu cenām Zviedrijā,” spriež Zane.
Taču nevajag iedomāties, ka cilvēki no Zviedrijas brauks uz Latviju, lai šeit paliktu pa nakti. Viņi vēlas zināt, ko te var darīt. Ja tā ir viesu māja laukos, varbūt tur piedāvā ekoloģiskus produktus, ko zviedri prot novērtēt. Jādomā par velosipēdu nomu netāliem izbraukumiem. Ja tuvumā ir ūdens, jāpiedāvā laiva, iespēja makšķerēt vai izjādes. Būs cilvēki, kuri meklēs šeit tieši ko tādu.
Tikpat lietderīgs ir piedāvājums kultūras tūristiem. Bauskas un Rundāles pilī notiek Senās mūzikas festivāls, Kantrimūzikas svētki, Siguldā – operas svētki, dažādi citi brīvdabas sarīkojumi. To visu var piedāvāt viesiem, vienlaikus paredzot, ko vēl šajā laikā viņi var apskatīt, kur aizbraukt, ko redzēt, satikt. Tas ir jāplāno, un tāpēc jāzina šīs, nākamās un turpmākās vasaras norises, bet Zane atzīst, ka strādāt nākotnei nemākam.
Galīgi nav attīstīts tūrisma piedāvājums ģimenēm ar bērniem – var vest uz Zoodārzu un “Lido” atrakcijām Rīgā, kurp vēl? Vai ir citi ieteikumi? Ziņojiet par to Zanei Stokholmā un gaidiet ciemos zviedrus!
UZZIŅAI
– Ārvalstīs ir pieci Latvijas tūrisma biroji – Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Lielbritānijā un Krievijā.
– Zanes Zeļenkovas adrese: Latvian Tourism Bureau, Vattugatan 7, 11152 Stockholm.
Elektroniskais pasts: ; .
Tel. 00468208150.
