Aizraušanās. Baušķeniece, dzīvojot Londonā, nodarbojas ar tetovēšanu.
Veco laiku vāģis ar meksikāņu skeletiem, cepurēm un mūzikas instrumentiem tumsā brauc cauri tuksnesim. Smiltīs guļ buļļa galvaskauss, netālu aug kaktuss, kuram virsū uzsēdies putns ar vērīgām acīm, bet virs galvām liels mēness un melni mākoņi. Izklausās kā šausmu filma, bet tā ir aina, kuru baušķeniece Elīna Rozenberga kādam cilvēkam plāno uztetovēt pa visu muguru.
Elīnas aizraušanās rosinātāja bija viņas māsa Egija, kura arī interesējas par tetovēšanu un mākslu. No mammas abas meitenes mantojušas dotības zīmēšanā, kas lieti noder, arī aizraujoties ar tetovējumiem. Kad Elīnai bija aptuveni 17 gadu, viņa izveidoja savu pirmo tetovējumu māsai Elīnai uz kājas. Pēc tam zīmējumu uz ādas ieguva meiteņu mamma, process noticis māsas Egijas uzraudzībā. Trešo tetovējumu Elīna jau trenējusies pati uz savas ādas.
Trenējas uz cūkādas
Vēlāk savas prasmes baušķeniece pilnveidojusi, tetovējot uz cūkādām, tomēr tas nemaz nelīdzinoties tām sajūtām, kādas ir, tetovējot cilvēku. Proti, cilvēks kustas, un viņam āda ir maigāka. Cūkādu novieto uz galda un tetovē kā uz cietas virsmas. Kad Elīna tetovē pati sevi, viņa var labāk iemācīties ēnošanu, saprast, kāda kurā vietā ir āda, viņa arī izmēģinājusi tetovēt uz pēdas, lai iepazītos, cik dziļi adatai ādā ir jāieiet. Tetovējot sevi, to visu varot labāk saprast un izjust.
«Vairāk ar tetovēšanu sāku aizrauties tad, kad pamanīju, ka man sanāk un ka cilvēki ir apmierināti ar manu darbu un rezultātu. Tad es šajā nozarē sāku iedziļināties vēl vairāk – iegādājos grāmatas, diskus, skatījos arī pamācības un padomus internetā, bet visas prasmes nāk ar pieredzi. Kad pārvācos uz dzīvi Londonā, tad sākās arī mans laiks tetovējumiem. Man parādījās klienti, vairāk iespēju, kas mani mudināja tikai pilnveidoties un doties uz priekšu,» stāsta jauniete.
Nu jau pēc vairāku gadu trenēšanās arī pati Elīna atzīst, ka progress viņas darbos ir jūtams: «Es visus savus darbiņus izprintēju, lai veidotu savu portfolio. Kad es to mapīti šķirstu, atšķirība ir jūtama. Sākumā mani darbiņi bija tikai no melnām, vienkāršām līnijām vai uzrakstiem, tagad jau protu trīsdimensionālus tetovējumus, esmu taisījusi pilnus rokas, muguras tetovējumus, kuriem pati esmu veidojusi un zīmējusi dizainu. Arī zīmēšana man sokas daudz labāk, pateicoties mācībām Londonas Mākslas akadēmijā. Tur es joprojām apgūstu ēnošanu, portretu zīmēšanu, kā arī izlikt uz papīra savas domas un emocijas.»
Sapnis par savu studiju
Elīnai tetovēšana nav tikai izteiksmes veids. Viņa to dēvē par savu dzīvesveidu, mākslu, izdaiļotu ķermeni, kas atšķirīgs no ikdienišķā. «Man pašai ir daudz tetovējumu, bet es tos varu apslēpt, uzvelkot darba formastērpu. Mani tetovējumi nav citiem, tas ir katra cilvēka izpausmes veids, dzīvesveids, atmiņas vai sirdij tuvas lietas,» spriež baušķeniece.
Elīna turpina uzlabot savas prasmes ne tikai tetovēšanas mākslā – nesen beigusi mācības arī pīrsingu jomā. Tagad viņa ne tikai tetovē, bet arī taisa pīrsingus. Viens no pēdējā laikā populārākajiem esot «microdermal», kad kāds gredzentiņš kā mazs implants tiek ielikts ādā un no tā lielākoties ārā paliek vien apaļš galiņš. Nākotnē Elīnai ir doma atvērt savu studiju, tāpēc tagad viņa krāj gan pieredzi, gan prasmes apliecinošus dokumentus, jo bez tiem nevienā nozarē nevar iztikt. Pašlaik viņa plāno tuvāko trīs gadu laikā Londonā atvērt savu tetovēšanas un pīrsingu studiju.
