Šogad stājušies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi par kases aparātiem un kases sistēmām. Lielāko daļu pārmaiņu atļauts ieviest līdz pat šī gada beigām, dažas – vēl vēlāk.
Akciju sabiedrības «Latimpulss – biroja tehnika» Bauskas filiāles vadītājs Aldis Lībietis atzīst, ka pagaidām precīzi nav zināms, cik daudzi kases aparāti vairs nebūs derīgi, pārmaiņas varētu skart aptuveni 30 procentus uzņēmēju. Arī pārējiem būs nepieciešams mainīt kases aparātu vai kases sistēmu programmatūru, tās būs papildu izmaksas.
Hibrīdi un sistēmas
Uzņēmumos, kuru apgrozījums nepārsniedz 200 tūkstošus eiro, var lietot kases aparātus ar papīra kontrollenti, bet tai jāatspoguļo tieši tāda pati informācija kā izsniegtajā čekā. Pašlaik ļoti daudziem kases aparātiem kontrollente fiksē nepilnīgu informāciju. Vecie šīs jomas «dinozauri» parasti ir labi ieredzēti tirgotāju vidū, jo ir izturīgi, kalpo vairāk nekā 20 gadus, tiem ir lēta apkope. Tomēr lielākā daļa nav pārprogrammējama atbilstīgi jaunajām prasībām un būs jānomaina pret jauniem aparātiem. Lai cik labi tos vērtētu tirgotāji, veco aparātu laiks ir pagājis.
Uzņēmumos, kuru apgrozījums ir no 200 tūkstošiem līdz pusotram miljonam eiro, jānodrošina hibrīda kases aparāts, kuram ir elektroniskā, nevis papīra kontrollente. Tas nozīmē, ka pircējam izsniedz papīra čeku un pirkumu fiksē elektronisko datu kartē. «Viena karte atrodas zem plombas, otra ir izņemama. Dati tur ir šifrēti – ja to ieliek datorā un atver, izskatās, ka karte ir tukša,» stāsta A. Lībietis. Viņš šaubās, vai mūsu novados kāds nelegāli nodarbojas ar šo datu atšifrēšanu – apdzīvotās vietas ir tik nelielas, ka agrāk vai vēlāk baumas par to izplatītos.
Izmaiņas skars arī uzņēmumus ar apgrozījumu virs 1,5 miljoniem eiro. Šeit jābūt kases sistēmām, kurās darbojas dators ar plombētu fiskālās atmiņas bloku. Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskatījis vairākas jomas, kur iespējama krāpniecība, jaunai kārtībai to vajadzētu novērst.
Gada garumā
Jaunos noteikumus izstrādāja jau sen, bet ieviešanu nemitīgi atlika. Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs uzsvēra, ka ierīču maiņa radīs ievērojamas papildu izmaksas. Viņš centās panākt, lai šos maksājumus uzņemas valsts. VID aprēķini liecināja, ka jauno prasību ieviešana izmaksās aptuveni 14 miljonus eiro. Uzņēmēji tos varētu atpelnīt nepilnos divos gados, jo pēc jauno aparātu ieviešanas vairs nebūs jānodrošina darījumu fiksēšana kases lentēs un kases operāciju žurnālos. Minētie atvieglojumi nodrošināšot ietaupījumu 120 eiro gadā par vienu žurnālu un 70 eiro gadā par vienu elektronisko ierīci, kas kopumā veidojot aptuveni 4,4 miljonu eiro administratīvo izmaksu ietaupījumu gadā.
Lielākā daļa jauninājumu jāievieš līdz 2016. gada 31. decembrim. Tādēļ gada sākumā vēl neviens rīkoties nesāk, atzīst A. Lībietis. Viņš teic, ka nepieciešams laiks, kamēr līdz kases aparātu piegādātājiem nonāks jaunā produkcija. ««Latimpulss – biroja tehnika» sadarbojas ar kases aparātu ražotājiem, lai jaunā produkcija tiktu sagatavota jauno noteikumu prasībām. Līdz pagājušā gada beigām nevarēja sākt ražot, jo noteikumi nebija pieņemti,» skaidro A. Lībietis. Tāpēc arī šī gada sākums ir diezgan mierīgs. Meistars tomēr iesaka sākt pielāgot kases aparātus jaunajām prasībām jau gada vidū, nevis atlikt visu līdz decembrim.
Jāslēdz līgumi par apkopi
Ar šo gadu uzņēmējiem būs jāslēdz līgumi par kases aparātu apkopi vismaz reizi gadā. Firmas, kas to darīs, būs daļēji atbildīgas par to, kas kases aparātā notiek. 2012. gadā šo noteikumu atcēla, atstājot tikai pārbaudes, un ir aparāti, kuru apkope nav veikta vairākus gadus. Ja pircējs, saņemot bālu čeku, neko uz tā nevar salasīt, tad vainojams kases aparāts.
«Konstatējot iejaukšanos kases aparāta vai kases sistēmas programmatūrā, ir apgrūtināta slēpto ienākumu un budžetā iemaksājamās naudas summas noteikšana. Šāda situācija radusies gan nepilnīgu iekārtu tehnisko prasību dēļ, kad veiktās manipulācijas ar programmatūru nesaglabājas atmiņā, gan nodokļu maksātājiem nepildot pienākumu saglabāt kontrollentes, tai skaitā apzināti tās slēpjot un iznīcinot,» jauno noteikumu nepieciešamību pamato Evita Teice-Mamaja, VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste.
Čeku akcija
Vēl viens veids, kā šogad notiek cīņa ar ēnu ekonomiku, ir aicinājums saņemtos čekus nogādāt VID nodaļās. Konference, kurā paziņos saņemto čeku skaitu un iespējamo pārbaužu rezultātus, 27. janvārī notiks Rīgā. VID Bauskas klientu apkalpošanas centrā līdz šim kastītē iemesti 148 čeki, informēja vadītāja Irina Jegopa.
«Lielākā ēnu ekonomikas problēma ir tā, ka pārdevēji vispār neizdod čeku,» uzskata A. Lībietis. Viņš atzīst – var uzstādīt, cik vien modernus aparātus vēlas, ja neizdod čeku, no visas uzlabotās kontroles sistēmas nav nekādas jēgas.
Valdība atbalstījusi izmaiņas likumdošanā, kas paredz pat cietumsodu par algu maksāšanu «aploksnēs». Par čeka neizdošanu pagaidām tik bargs sods vēl netiek solīts.
UZZIŅAI
Pēc VID provizoriskiem datiem 40 976 kases aparātus un 2818 kases sistēmas lieto 28 160 jeb 88 procenti nodokļu maksātāju.
3314 jeb 10 procentiem nodokļu maksātāju, kas lieto 9818 kases aparātus un 4026 kases sistēmas un kuriem vidējais struktūrvienības apgrozījuma lielums ir 200 000 – 1 500 000 eiro, būs jāsāk lietot hibrīda kases aparātus vai jāpielāgo kases sistēmas, kas atbilst noteikumu prasībām.
683 jeb diviem procentiem nodokļu maksātāju, kas lieto 2455 kases aparātus un 3256 kases sistēmas un kuriem vidējais struktūrvienības apgrozījums ir virs 1 500 000 eiro, būs jāsāk lietot jaunas kases sistēmas un jāpielāgo izmantotās kases sistēmas, kas atbilst noteikumu prasībām.
Plašāka informācija VID mājaslapā – vid.gov.lv/ Nodokļi/ Kases aparāti un kases sistēmas/ Tiesību akti.
Avots: vid.gov.lv
