Vairāki cilvēki pēdējās dienās ir lūguši palīdzēt izlemt vai pateikt priekšā, par ko lai balso rīt, 12. martā, vēlot pašvaldības.
Vairāki cilvēki pēdējās dienās ir lūguši palīdzēt izlemt vai pateikt priekšā, par ko lai balso rīt, 12. martā, vēlot pašvaldības. Atbildēšu ar pretjautājumu: “Vai skatāties realitātes šovus? Piemēram, tos kuros vecpuisis vai viltus miljonārs ķircina desmitiem sieviešu, kamēr izvēlas vienu? Tā jārīkojas arī mums.”
Nav modeļi
Latvijas iedzīvotāju vidū sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, tāpēc pašvaldību vēlēšanās noteicošais vārds būs mums. Ja deputātu kandidāti to nav novērtējuši, veltot sievietēm vajadzīgo uzmanību, – paši vainīgi. Atmaksas (lasi – vēlēšanu!) diena ir klāt.
Rīt mēs izraudzīsimies, un no sieviešu balsojuma ir atkarīga pašreizējo kandidātu būšana vai nebūšana pie varas. Taču tas nav nekāds joks. Pret šo izvēli jāizturas tikpat nopietni, kā mūža draugu lūkojot, jo ar šiem ļaudīm, ko rīt ievēlēsim, mums būs jādzīvo četrus gadus. Viņos jāklausās, uz viņiem jāskatās, viņiem jāuzticas un jālūdz palīdzība.
Lai būtu vienkāršāk izvēlēties, vispirms atliksim malā tos, par kuriem negribam balsot. Frizūrām, sejām un smaidiem nav nozīmes, jo deputāti nav modeļi. Arī vienas vai otras politikas ideju piesaukšana ir maldinoša, jo vietējā vara nevis izkliedz saukļus, bet reāli dara darbus, saimnieko savā teritorijā.
Būsim uzmanīgi ar tiem deputātu kandidātiem, kuri sola labāk pārdalīt to, ko jau sastrādājuši citi. Nedomāju, ka viņiem, tāpat kā neiespējamu labumu un pakalpojumu solītājiem, ir vērts uzticēties.
Nākas atcerēties mūsu vecāku brīdinājumus, kad dzīvesbiedru lūkojam. Atmetīsim ilūzijas – tas, kurš mīlējis iedzert (arī zagt un melot) pirms kāzām (lasi – vēlēšanām!), pēc tām to darīs vēl drošāk, jo jutīsies neaizskarams. Neceriet, ka tas, kurš nav radis strādāt godīgu darbu vai nav gribējis mācīties, kļūs par čakluma paraugu pēc ievēlēšanas. Līdzīgi ir ar sava tuvākā mīlestību, dārzkopību, bērnkopību, mājkopību un citām mīļām lietām. Mēs taču viņus pazīstam, turklāt viņi (arī kā deputāti) nemainās, nav taču gadalaiki.
Novērtēt spēcīgākos
Atmetīsim sliņķus, mākoņu stūmējus un nevīžas. Maz ticams, ka cilvēki, kuriem bārdā ēdmaņas kripatas ieķērušās, kurpes nespodrinātas, mati saķepuši un svārki notraipīti, negludināti, pamanīs daudzcietušās pilsētas ielās bedrītes un skrūvēs lampiņas apgaismes spuldzēs. Viņiem tāpat ir labi, bet – vai labi būs mums?
Gadiem bagāti cilvēki ir viedi, bet … vecs tomēr ir vecs. Mēs gribam pārmaiņas, un jauns pat smaržo citādāk. Tas attiecas kā uz automobili, tā uz vietvaras pārstāvjiem. Ja desmit sarakstos uz Bauskas Domi kandidējošiem deputātiem liktu uzskriet pa Saules ielas kāpnītēm, sacensties, kurš ātrāk notīrītu Kalna ielas ietvi no sniega, mēs ātri vien novērtētu fiziski spēcīgākos. Tādiem, kuri tikai elš un pūš vai spēj intensīvi kustināt vien žokli, nāktos atteikt gluži bez jebkādas nožēlas.
Šovs būs rīt, bet dzīve turpināsies. Piedalīsimies vēlēšanās un būsim izvēlīgi! Uz to šoreiz mums ir pamatotas tiesības.
