Lai piemērotos Eiropas Savienības prasībām vides jomā, Latvijai būs jāievēro Nitrātu direktīvas prasības.
Lai piemērotos Eiropas Savienības prasībām vides jomā, Latvijai būs jāievēro Nitrātu direktīvas prasības.
To izpildi nodrošina apkārtējo vidi saudzējošas un attiecīgi izbūvētas mēslu krātuves.
Nitrātu direktīva «reketē» Zemgali
Pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes teiktā, vides jūtīgajās teritorijās šādas mēslu krātuves būs obligātas, tiklīdz Latvija iestāsies ES. Tas, iespējams, būs 2004. gada 1. maijā – tātad pēc gada. Par vides jūtīgajām teritorijām, kurās obligāti ir jāievēro Nitrātu direktīvas nosacījumi, ir atzīts Dobeles, Bauskas, Jelgavas un Rīgas rajons. Taču tas nenozīmē, ka nākotnē arī citus Latvijas rajonus nevarētu noteikt par vides jūtīgām teritorijām. Tad arī tur obligāti būs jābūvē ES prasībām atbilstošas mēslu krātuves. Ministrs pieļāva, ka gadījumā, ja Nitrātu direktīva netiks pildīta un pie fermām neizbūvēs mēslu tvertnes, pret Latviju varētu tikt piemērotas soda sankcijas.
«Pēc pašreizējās pieredzes, novērtējot situāciju katrā valstī, tiek ņemts vērā, kā valsts un zemnieki sadarbojas šajā jomā un kādi ir nākotnes plāni. Mēslu krātuvju izbūve tiešām ir sarežģīts jautājums, jo šī būve bankām nav pievilcīga ķīla, un līdz ar to arī lopkopjiem varētu būt grūtības saņemt aizdevumus. Mēslu tvertņu ierīkošanu esam plānojuši pārrunāt ar vides ministru, kopīgi meklēsim risinājumus,» uzsvēra M. Roze.
462 eiro vienai govij
Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, lai atbilstoši Nitrātu direktīvai sakārtotu mēslu krātuves pie Latvijā esošām 4927 liellopu fermām, ir nepieciešami vairāk nekā 90 miljoni eiro, savukārt 502 cūku fermu mēslu krātuvju sakārtošanai ir vajadzīgi 5,3 miljoni eiro.
ZM speciālisti aprēķinājuši, ka, būvējot mēslu krātuvi pie vairāk nekā 2000 cūku liela kompleksa, izmaksas uz vienu dzīvnieku būtu aptuveni 126 eiro. Fermās no 50 līdz 400 cūkām cenas, pārrēķinot uz vienu dzīvnieku, būtu 462 eiro. Lielākajās liellopu fermās, kurās ir vairāk nekā 300 dzīvnieku, mēslu krātuves izbūves izmaksas uz vienu dzīvnieku varētu būt aptuveni 151 eiro, bet mazajās fermās, kurās ir no sešiem līdz 50 dzīvniekiem, izmaksas varētu būt pat 462 eiro uz vienu dzīvnieku. Diemžēl Latvijā dominē ganāmpulki ar nelielu dzīvnieku skaitu, piemēram, lielie cūku kompleksi ir tikai 18, bet liellopu – 26. Turpretī sešu līdz 50 govju ganāmpulki pēc ZM rīcībā esošās informācijas ir 4701, cūku fermas no 50 līdz 400 dzīvniekiem – 441.
Raizējas arī igauņi
ZM Lauku attīstības departamenta Lauku ekonomikas un vides attīstības nodaļas vecākais referents Andis Žeikars Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes sēdē skaidroja, ka lielāko daļu izmaksu segs Eiropas Savienība no Lauku attīstības plānā paredzētiem pasākumiem. Vairāki lauksaimnieki, klausoties ZM speciālista stāstītajā, neticīgi grozīja galvas, jo raizējās, vai pratīs izlauzties cauri birokrātijas džungļiem un tiešām šim mērķim saņems atbalstu no ES.
Par mēslu krātuvju ierīkošanu, tuvojoties ES saimei, ir noraizējušies arī Igaunijas zemnieki. Liellopu fermas «HAAGE Suurtalu» īpašnieks Tomass Petai bija aprēķinājis, ka ES prasībām atbilstošas mēslu krātuves ierīkošana viņa fermai izmaksāšot aptuveni piecus miljonus Igaunijas kronu. Situācijā, kad piena cenas Igaunijā samazinās, viņam tādas mēslu krātuves ierīkošana paša spēkiem vien šķiet nerealizējama.
