Ceļu, ko pērn sāka Plūdoņa ielas 58. mājas iedzīvotāji Bauskā un kas aprakstīts «Bauskas Dzīvē», mēs, Zaļās ielas
34. nama iedzīvotāji Dobelē, daļēji jau esam nogājuši un atraduši veidu, kā nodrošināt godīgāku maksu par siltumu. Tāpēc vēlos ieteikt, kā baušķeniekiem rast risinājumu ātrāk.
Pilnīgs trakums
Milzīgā renovācijas kampaņa turpinās, taču jautājums par apkures maksas sadali siltinātās ēkās palaists pašplūsmā. Mūsu mājas energoefektivitātes darbus pabeidza 2011. gadā. Viss sākās līdzīgi Plūdoņas ielas namā notikušajam – arī mums ieteica izmantot siltuma maksas aprēķinos alokatorus.
Iekārtas pirmo reizi ieraudzījām 2011. gadā. Kā gan varējām zināt, kā rīkoties? Tad mums ieteica: «Ja nezināt, kā labāk darīt, izvēlieties attiecību 30:70.» Tātad – 30 procenti ir maksājums par siltumu atbilstīgi dzīvokļa kvadrātmetriem, 70 procenti – pēc alokatoru rādītājiem.
Rezultāts bija pilnīgs trakums – vieni maksāja santīmus, citi – vairāk nekā simts latu. Mainījām sadalījumu, nosakot attiecību 50:50. Kļuva nedaudz labāk, tomēr joprojām nebija īsti godīgi. Pussezonā attiecību atkal mainījām – 60:40. Atkal neliels uzlabojums, taču ne pilnīgi taisnīgi.
Piemērots risinājums
Piedalījos sapulcēs un studēju alokatoru sistēmu. Beigās nonācām pie sava risinājuma. Jau otro sezonu firma aprēķinus veic pēc sistēmas, kur vienas alokatora rādījuma vienības cena ir pastāvīga. Esam novērtējuši, ka 40 centi par vienu vienību ir par daudz. Mēs šogad pārgājām uz 12 centiem par alokatora vienību, pārējo summu sadalām uz kvadrātmetriem. Iedzīvotājus tas lielākoties apmierina.
Alokatoru daudzos rakstos sauc par maksas sadalītāju, bet praksē tas aprēķina radiatora siltuma atdevi, to pārvēršot nevis kilovatstundās, bet vienībās. Vienā vienībā ietvertā siltuma daudzums ir nemainīgs neatkarīgi no tā, vai ārā ir +3 vai +13 grādi. Tāpēc cenai jābūt pastāvīgai visu sezonu.
Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, energoefektivitātes projektos lielākoties izmanto Rīgas Enerģētikas aģentūras rekomendācijas, strikti ievērojot procentu dalījumu un iesakot attiecību 30:70. Šī sistēma darbojas visā Latvijā, bet es to uzskatu par kaunu un negodu. Lietuvieši savukārt par daudz sīkumos aizgājuši – rēķina dažādus koeficientus un maina tos katru mēnesi atkarībā no āra temperatūras.
Siltums pārvietojas
Arī mums šī gada siltajā ziemā pusei dzīvokļu alokatoru rādījums ir nulle. Man ir vienistabas dzīvoklis, pat neieslēdzot apkuri, temperatūra tajā turas 21 – 22 grādi, ko nodrošina citi siltuma avoti. Siltums pārvietojas pa ēku no siltākiem dzīvokļiem uz vēsākiem. Mūsu mājā ir trīs dzīvokļi, kur jau ilgi neviens nedzīvo, termogalvas ir nogrieztas uz zemāko rādītāju. Tomēr tur temperatūra nekad nav bijusi zemāka par 15 grādiem, jo kaimiņi silda savus mājokļus.
Ar nemainīgu vienības cenu esam panākuši taisnīgāku maksas dalījumu. Vairs nav tā, ka trīsistabu dzīvokļa saimnieki, neieslēdzot apkuri, maksā mazāk nekā vienistabas dzīvoklī mītošie, kur jāuztur siltums, jo ir mazi bērni. Vienlaikus maksa par alokatoru vienībām iedzīvotājus stimulē būt apdomīgiem un, pirms grozīt termoregulatorus, padomāt, vai to vajag. Šāda sistēma ir piemērotāka vecām siltinātām ēkām.
Nesaku, ka esam sasnieguši pilnību. Regulāri vācam datus par katra mēneša patēriņu, par visām vienībām, par laikapstākļiem. Analizējam, varbūt nākotnē vēl kaut ko mainīsim. Tomēr izvēlētais ceļš, mūsuprāt, ved ārā no nesaskaņu purva.
