Piedāvājam aprakstu par gaidāmajiem vasaras saulgriežiem no Konversācijas vārdnīcas.
Piedāvājam aprakstu par gaidāmajiem vasaras saulgriežiem no Konversācijas vārdnīcas.
Ievērojamākie svētki
«Jāņa diena, 24. jūnijs, ko svin rietumzemju baznīcās Jāņa Kristītāja dzimšanai un austrumzemju baznīcās – viņa nokaušanai par piemiņu.
Latviešiem Jāņa diena ir visievērojamākā svētku diena no sen seniem laikiem, vēl tagad ievērojami svinēta, kaut gan daudz jau zudis no vecā krāšņuma. Jāņa dienas priekšvakarā, tā saucamā Zāļu dienā, plūc Jāņa zāles, vij vainagus, pušķo ar tiem govis, istabas, klētis, bišu stropus u. c., tāpat ar meijām izsprauž visas sētas un mājas, vakarā līgo, mielojas ar pienu, sieru un alu, apstaigā kaimiņus, laukus, dedzina Jāņu ugunis utt.
Jānis apjāj tīrumus
Vecākās šo svētku ieražas iesniedzas burvestības arodā un iziet uz ganāmo pulku apsardzību un pavairošanu. Vēlāk tajos piegriezta liela vērība arī lauku izdevībai un apsardzībai. Tautasdziesmās tik bieži minētais Jānis ir velis, šādā vārdā pieņemts, bez šaubām, kristīgos laikos. Kā kalendāra dienas (24. jūnija) personifikācija viņš palicis par mitoloģisku personu tādēļ, ka minētā diena ir veļu diena, kad veļi atiet un svētīdami lido pār laukiem un druvām (arī ļauni gari, burvji un raganas tad mēdz apciemot zemes iemītniekus). Jāni min tikai labā ziņā. Viņš melnā zirgā apjāj tīrumus, izmīdams gužņas un dadžus, lai aug tīra labība, lai burvis nenobur, skauģis nenoskauž, ragana nenopūš; rudzu lauku jādams paceļ savu mēteli, sargādamies rudziem nobraucīt ziedus.
Rīgā zāļu vakaru svin jau kopš senlaikiem 22. jūnija vakarā, kamēr uz laukiem Vidzemē un Kurzemē – 23. jūnijā. Kurzemē pazīstami jaunie Jāņi, kur pēc turienes zemes likumiem vispārīgais maksājamais termiņš Jelgavā no 12. līdz 14. jūnijam saulei noejot. Šinī termiņā jāpilda visi maksājumi, par kuriem starp līdzējiem nekāds cits termiņš nav norunāts.»
Konversācijas vārdnīca, 2. sējums, Rīga, 1908.
Jautrākais dziesmu veids
«Līgošana pie latviešiem bija jautrākais dziesmu veids, kuru piekopa, kad atnāca vasara ar īsto pilnīgo ziedu laiku. Šai laikā – kā Barons attēlo – pļavas un druvas mirdz un laistās neskaitāmām skaistām puķēm. Rudzu lauki, vēsmiņai pūšot, kā ezeri līgojas. Tad sākas līgojamais laiks, kas ilga līdz Pētera dienai, kad dzeguze beidz kūkot. Jo liela līgošana bija no jaunajiem Jāņiem līdz Pētera dienai, un zāļu dienai, Jāņu vakars un Jāņu diena bija paši īstie līgojamie svētki ar sevišķām līgotnēm jeb Jāņu dziesmām. Tagad līgošanas likumus tik cieti vairs neievēro, dzird līgojot jau agrāk, gan vēlāk; nereti aizmirst ir pašu Jāņu nakti nelīgotu. Pēc citu ziņām, no pavasara līdz Jāņiem rotā, un no Jāņiem līgo.»
Mīlestības dieviete
«Līga no Stendera un Merķeļa laikiem iedaudzināta par latviešu «mīlestības un prieka dievieti», bet bez pamata. Šāda dievība nav pierādīta un pierādāma pēc latviešu mitoloģiskiem un citiem tautas gara mantu materiāliem. Būs tāpat bez pamata no mācītāja Zandera uzstādītā hipotēze par Līgoni. Ja mitoloģiska būtne šādā vārdā senus laikus pie latviešiem būtu pastāvējusi, tad tiešām tā būtu kādā vietā uzglabājusies arī pie pašiem latviešiem.»
Konversācijas vārdnīca, 3. sējums, Rīga, 1911.
