Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī šeit dzīvosim, – dungoju, vācot jāņuzāles. Šogad droši vien būs mazāk nekā pērn, kad, visticamāk, bija mazāk nekā aizpērn un aizaizpērn, jo lielā tautas aizbraukšana no Latvijas turpinās.Taču nevajag nokārt degunu. Tikpat labi kā papardīte, vībotnīte par stiprumzālēm mums tik nozīmīgajos vasaras saulgriežos var noderēt hibiskiņš, agavīte un kaktusiņš, liāniņa. Jāņi brauc mums līdzi – pati no savas agrās jaunības atceros dīvainu Jāņu vainagu no Urālu piekalnēs augošu krūmu violeti rozā ziediem – tagad tā ir modes krāsa.Svešatnes latviešu virtuālās satiksmes vietnēs netrūkst paziņojumu par Līgosvētku sarīkojumiem. Piemēram, britu «Straumēnos», kā solīts, grandiozāko jāņošanu ārpus Latvijas šogad kuplināja «Skandinieki» un «Sestā jūdze». Normāls svētku eksports! Divdienu līgošana gan nedaudz pārbīdīta – tā notika jau aizvadītajā nedēļas nogalē, jo 23. un 24. jūnijs Albionā ir darbdienas. Var jau izvēlēties ekonomiskajai trimdai Austriju, Horvātiju, Igauniju, Lietuvu, Luksemburgu, Poliju, Portugāli, Somiju vai Zviedriju, kur svētku diena ir vismaz vienā no šiem datumiem, dažās arī 25. jūnijs.Teju 200 respondentu aptauja Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā mājaslapā rāda, ka šogad Jāņus svešumā nesvinēs vien 18%, ceturtā daļa plānoja piedalīties «Straumēnu» sarīkojumā, vēl nedaudz vairāk – vietējās apkaimes koplīgošanā pašā Līgovakarā. 16% svinēs pašreizējās mājās, nepilna desmitdaļa brauc līgot ar tuviniekiem Latvijā. Līdz ar darba tikumu līgošanas tradīcija ceļo kopā ar latviešiem, palīdzot neaizmirst savas saknes un mājupceļu.
