Ikdienas steigas un rūpju pārņemti, cilvēki nereti aizmirst pievērst pienācīgu uzmanību savam ķermenim, precīzāk, būtiskai tā sastāvdaļai – ādai. Līdzīgi kā jākopj zobi un mati, jāpieskata arī āda. Ja tomēr ir aizdomas par tās saslimšanu, vislabāk meklēt zinošu speciālistu palīdzību.
«Bauskas Dzīves» lasītājiem padomu sniedz pieredzējušais dermatologs Raimonds Karls. Šajā jomā dakteris strādā jau divdesmit gadu. Tagad viņš savā pieredzē dalās ar jaunajiem kolēģiem. To viņš veic Rīgas Diagnostikas centrā nesen atvērtajā klīnikā «Derma Clinic Riga».
Kādēļ nolēmāt izveidot jaunu klīniku un iekārtot to tieši Rīgas Diagnostikas centrā?
– Par vietas izvēli nebija ilgi jāšaubās. Diagnostikas centru varētu nosaukt par unikālu ārstniecības iestādi, jo te vienkopus pieejami daudzi pakalpojumi. Pacients, kurš ieradies mūsu klīnikā, var saņemt maksimālu izmeklējumu klāstu. Ja būs nepieciešams, klients varēs veikt izmeklējumus laboratorijās, saņemt citu speciālistu konsultācijas. Tādējādi iespējams, ka mājās cilvēks dodas ar noteiktu diagnozi vai pat pabeigtu ārstēšanu.
Ņemot vērā, ka mēs gaidām arī pacientus no citiem novadiem un pilsētām, ne tikai no Rīgas, tad tas ir gan ērti, gan ekonomiski izdevīgi. Nav mazsvarīgs fakts, ka nokļūšana Diagnostikas centrā ir ērta gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu.
Šeit esošajā aptiekā iespējams iegādāties dermatoloģijā lietojamus medikamentus, kas citviet nebūt nav pieejami. Nepieciešamības gadījumā tos te var pagatavot individuāli. Tā ir vēl viena ļoti būtiska ērtība mūsu pacientiem.
Vai dermatoloģiskās jeb ādas slimības ir izplatītas Latvijā?
– Nevaru zīmēt rožainu, pozitīvu ainu. Cilvēki daudz slimo. Sēnīšu skarti nagi, pinnes pusaudžiem, bērnu kārpas, psoriāze, atopiskais dermatīts, dažādi ādas jaunveidojumi. Ļoti bieži konstatē ļaundabīgas saslimšanas jeb ādas vēzi. Tā noteikšana agrīnā stadijā ir mūsu jaunās klīnikas darba uzdevums.
Kādi ir iemesli, kāpēc dermatoloģisko slimību izplatīšanās nesarūk, bet tieši otrādi – pieaug?
– Pirmajā brīdī šķiet, ka vajadzētu notikt pretējam – mazgāšanās, ķermeņa kopšanas līdzekļu daudzveidība pieaug. Līdz ar to ir daudz iespēju rūpēties par ādu. Taču vienlaikus vairākās jomās samazinās prasības. Agrāk publisko baseinu bija mazāk un apmeklētājiem bija stingrāki noteikumi valkāt čības, baseinā drīkstēja iet tikai ar peldcepurēm. Tagad prasības nav tik striktas, un attiecīgi palielinājusies nagu sēnīšu izplatība. Līdzīgus piemērus varētu minēt vēl.
Kā raksturotu savus pacientus – viņu vecumu, dzīvesvietu?
– Vienota raksturojuma nav. Pie mums ierodas pusaudži, cilvēki spēka gados, kā arī sirmgalvji. Arī pacientu dzīvesvietai nav kopīga apzīmējuma. Te ierodas ļaudis no galvaspilsētas centra, no lauku apvidiem un Latvijas mazpilsētām.
Aplama ir arī doma, ka ādas slimnieki ir tikai netīrīgi bezpajumtnieki, bezdarbnieki. Problēmas var rasties katrā vecumā un sociālajā slānī, atšķiras vienīgi slimību diagnoze, vai kaite ir ielaista vai cilvēks, ko aizdomīgu pamanījis, uzreiz ierodas pie mums.
Svarīgākais – neizturēties vienaldzīgi pret šķietami nejauši «izaugušām» kārpiņām, niezēšanu starp kāju pirkstiem. Kā jebkura saslimšana, arī dermatoloģiskā, ir vieglāk un efektīvāk ārstējama, ja to ātrāk diagnosticē.
Mūsdienu medicīnas negatīva iezīme ir garās rindas, gaidot iespēju nokļūt pie ārsta. Vai jūsu klīnikā tas ir novērsts?
– Mums ir zinošu speciālistu komanda. Pacientus var uzklausīt un sniegt padomus jebkurš speciālists. Tādējādi samazinājušās rindas un uzlabojusies pakalpojumu pieejamība.
Vai modernās tehnoloģijas palīdz mazināt rindas, sniegt nepieciešamo palīdzību ātrāk?
– Protams, mēs regulāri sekojam līdzi pasaules tendencēm, gādājam aprīkojumu, lai uzlabotu darbu ar pacientiem. Klīnikā veicam dažādu ādas veidojumu likvidāciju ar jaunākās paaudzes ogļskābo lāzeru.
Daļu pakalpojumu sniedzam attālināti. Izmantojam virtuālās sazināšanās iekārtas «WhatsApp», «Skype», elektronisko pastu. Nereti diagnosticēšana sākas virtuālajā saziņā. Tiek atsūtīti fotouzņēmumi, mēs sniedzam norādījumus. Kad pacients ierodas, varam strādāt operatīvāk. Nereti sasirgušais mājup dodas, pilnībā izārstēts.
Jaunais gads daudziem saistās ar apņemšanos sākt jaunu dzīvi. Ko jūs vēlat laikraksta «Bauskas Dzīve» lasītājiem?
– Lai ir svarīgākais – veselība! Neesiet vienaldzīgi pret savu ķermeni, gādājiet par tā fizisko labsajūtu! Mums katram ir aptuveni divi kvadrātmetri ādas. Tas taču nav tik daudz, lai par to rūpētos.
