Ziemāji šogad salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem gadiem ir novājināti.
Ziemāji šogad salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem gadiem ir novājināti. Rudenī tie “aizgāja” ziemot, nepaspējuši pietiekami uzkrāt rezerves plastiskās vielas (cukurus) un norūdīties pret ekstremāliem laika apstākļiem. Savukārt vēlāk zem dziļās sniega kārtas, kas uzsniga uz nesasalušas augsnes, elpojot augiem izsīka rezerves vielu krājumi, tāpēc tie stipri novājinājās un inficējās ar fuzariālo sniega pelējumu.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori, pētot ziemas kviešu sējumus Zemgales reģionā, konstatēja, ka fuzariālais sniega pelējums ir inficējis 58 – 100% pārbaudīto lauku. Agri sētos sabiezinātos sējumos vietām izkritušo augu skaits sasniedza 20 – 30%, bet apakšējās lapas bija inficētas 60 –100% augu. Bojājumu apmēri jāvērtē pēc pilnīgas veģetācijas atjaunošanās. Ja pēc izretošanās augu skaits nepārsniedz 200 – 250 uz kvadrātmetru, jāapsver, vai ir lietderīgi tādus sējumus atstāt ražas iegūšanai.
Lai sniega pelējuma novārdzinātie, taču pārziemojušie sējumi pavasarī sāktu strauji augt, tiem nepieciešams slāpekļa mēslojums viegli uzņemamā veidā. Pirmie māllēpju ziedi liecina, ka ziemas kvieši jau spēj intensīvi izmantot slāpekļa savienojumus. Zemās temperatūras dēļ mikrobioloģiskie procesi augsnē agri pavasarī noris vāji, tāpēc kviešu papildmēslošanai visieteicamākais ir amonija nitrāts, to augi spēj uzņemt visstraujāk. Lai precīzi noteiktu papildmēslojuma daudzumu, jāzina minerālās slāpekļa rezerves augsnē amonija un nitrātu veidā, kas dažādos gados un laukos var ļoti atšķirties. To ietekmē priekšaugs, trūdvielu saturs, reakcija, mitruma režīms augsnē, meteoroloģiskie apstākļi. Agrīnais slāpekļa papildmēslojums sekmē sējumu biezības, produktīvo stiebru un graudu skaita palielināšanos vārpā.
