Viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala… Tā ar latviešu dziemas vārdiem var raksturot ikgadējo reakciju uz ziemas iestāšanos Latvijā. Ziemeļnieku nāciju kārtējo reizi ziema ir pārsteigusi nesagatavotus. Kāpēc ik reizi, kad snieg, ir jāceļ tik milzīgs tracis? Kopš sevi atceros, ziema un sniegs mūsu platuma grādos ir bijis katru gadu. Tomēr pēdējā laikā uz autoceļiem redzētais liek uzdot jautājumu – vai autovadītāji, savu mūžu dzīvojot, nav piefiksējuši, ka ziemā nevar braukt tāpat kā vasarā? Tiesa gan, ceļa seguma kvalitātei un sakoptībai ir milzīga nozīme, lai nenotiktu negadījumi arī ar uzmanīgiem braucējiem.
Nesen kļuvu par liecinieku negadījumam, kas notika slidenas brauktuves dēļ. Kādas kundzes vadīts auto uz A–7 maģistrāles netālu no Dzērumu pagrieziena ieslīdēja grāvī. Pati sacīja, ka «knapi vilkusies» ap 40 – 50 km/h. Izkāpjot no sava auto, es gandrīz «nolikos uz acīm». Brauktuve vienā ledū. Šoreiz gribētos sacīt – cilvēka braukšanas prasmei un manierēm bija mazāka nozīme. Jāteic gan, ka līdz negadījuma vietai mani apdzina neskaitāmas automašīnas, kaut braucu ar 80 km/h.
Nevar strikti pateikt, vai ceļu satiksmes negadījumi notiek pašu braucēju neapdomīgās rīcības vai ceļa kvalitātes pēc. Es gribētu teikt, ka abiem variantiem ir nozīme, tikai katrā avārijā ir kāds izšķirīgs apstāklis, kas situāciju pabeidz tā, kā Visvarenais tur augšā lēmis. Tomēr ļoti aicinu visus autovadītājus ar apdomu novērtēt situāciju – ceļa kvalitāti, braukšanas prasmes, auto tehnisko stāvokli, satiksmes intensitāti un citus faktorus, lai izvēlētos apstākļiem piemērotu braukšanas stilu.
