Anita Jakubenoka un Jana Kļaviņa ir kolēģes. Abas strādā Mežotnes internātvidusskolā, turklāt ir kaimiņienes. Jana ir internāta audzinātāja, bet Anita – direktores vietniece.
Anita Jakubenoka un Jana Kļaviņa ir kolēģes. Abas strādā Mežotnes internātvidusskolā, turklāt ir kaimiņienes. Jana ir internāta audzinātāja, bet Anita – direktores vietniece.
Jakubenoku un Kļaviņu mājām ir skaisti, latviski nosaukumi – “Pīlādžogas” un “Auniņi”.
Paliek tikai ēkas pamati
Abās ģimenēs vienkopus dzīvo trīs paaudzes. Janas senči māju nosaukumu “Auniņi” izvēlējās pēc dzimtas uzvārda. Ēku, visticamāk, ir cēlis viņas vecvectēvs Krišjānis Auniņš. Otrā pasaules kara laikā mežotnieks devās bēgļu gaitās un nokļuva ASV. Janas tētis nomira pirms diviem gadiem, bet mamma Ausma ir pensionāre. Ilgus gadus viņa strādāja par meistari un grāmatvedi kādreizējā Mežotnes profesionāli tehniskajā skolā.
Ausma Auniņa stāsta par ģimenes mājas vēsturi: “Šeit dzīvoju kopš 1948. gada, kad apprecējos. Agrāk “Auniņi” bija koka guļbūve, bet 1980. gadā ēka nodega līdz pamatiem. Mēs ar vīru bijām aizgājuši uz jubileju, bet omīte ar četrgadīgo Janu palika mājās. Piepeši viesībās mūs sasniedza stindzinoša ziņa, ka māja nosvilusi līdz pamatiem un arī visa iedzīve gājusi bojā. Joprojām esmu pateicīga saviem kolēģiem un skolas vadībai. Mums uzreiz tika piešķirts pagaidu dzīvoklītis daudzstāvu ēkā, bet abi ar vīru un prasmīgu meistaru baušķenieku Jāni Tomsonu jaunu māju uzbūvējām nepilna gada laikā.”
Meita īsteno tēva gribu
Jana Kļaviņa atzīst, ka noteikti negribētu dzīvot citur, jo viņas aicinājums ir saimniekot dzimtas īpašumā: “Tētis allaž atgādināja, ka esmu mantiniece, kuras uzdevums ir gādāt par māju un neaizlaist to postā. Ir ļoti labi, ka viņa vēlēšanos varu izpildīt.”
Līdz darbavietai “Auniņu” jaunajai saimniecei ir tikai dažu minūšu gājiens. Vecākie bērni mācās Bērzu pamatskolā un no rīta izmanto izglītības iestādes autobusu. Ja stundas beidzas agrāk, tad Jana viņiem brauc pretī ar mašīnu. Dažreiz arī pa dienu iznāk kāds brīdis, lai iegrieztos mājās. Parasti gan skolotājai ir jāstrādā garas stundas. Slodze ir liela arī tāpēc, ka trūkst internāta audzinātāju. Jaunā sieviete ir beigusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, tagad studē Latvijas Universitātē.
Pīlādžu enerģētika
“Brīnišķīgi kaimiņi – sirsnīgi un izpalīdzīgi,” tā “Auniņu” iedzīvotājus raksturo kaimiņiene Anita Jakubenoka. Ģimenes māju “Pīlādžogas” Jakubenoki uzcēluši pirms desmit gadiem, kā arī iedēstījuši pīlādžus un augļu kokus. Klusajā nostūrī savulaik bijusi paredzēta neliela ciema celtniecība, bet laiki mainījušies, un projekts tā arī palicis neīstenots. Ģimenes māju uzbūvēja vienīgi Jakubenoki.
“Mans mīļākais koks ir pīlādzis. Kad jaunajai mājai bija jāizvēlas nosaukums, uzzināju, ka Mežotnes pagastā “Pīlādži” jau ir. Tomēr savam nodomam neatmetu ar roku un ierosināju piešķirt vārdu “Pīlādžogas”. Vīrs un dēla ģimene mani atbalstīja. Tagad daudzi priecājas par skanīgo nosaukumu. Pīlādzis ir enerģētiski spēcīgs koks, ar to saistās daudzi seno latviešu ticējumi un rituāli. Šogad kociņi ļoti krāšņi ziedēja, bet rudenī ogas turējās zaros tikai īsu brīdi. Tās noknābāja putni,” teic Anita. Vēl “Pīlādžogu” saimniece piemetina: “Būvējot māju, vienmēr tiek domāts par nākamajām paaudzēm. Mani pārņem kluss prieks, redzot, ka mana dēla ģimene un “Auniņu” jaunie saimnieki ir izvēlējušies palikt dzimtajā vietā. Ir pamats optimismam, jo man, tāpat kā Ausmai Auniņai, aug trīs mazbērni.
