Astoņi bijušie Augstākās Padomes deputāti pagājušās nedēļas nogalē viesojās rajona mācību iestādēs.
Astoņi bijušie Augstākās Padomes (AP) deputāti pagājušās nedēļas nogalē viesojās rajona mācību iestādēs.
Pēc AP deputātu kluba ierosmes viņi bija ieradušies, lai skolu jauniešiem stāstītu par 1990. gada Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu, dalītos atmiņās par 1991. gada janvāra Barikāžu laikā pārdzīvoto.
“Tagadējiem skolu jauniešiem visgrūtāk saprast padomju laika elementārās sadzīves lietas: ka veikalos nebija preču, ka nevarēja braukt uz ārzemēm, ka nebija iespējas klausīties rietumu radio,” stāsta žurnāliste Velta Čebotarenoka. “Bērni grāmatās lasa vārdus “padomju okupācija”, taču viņiem grūti iztēloties to saturisko piepildījumu. To, ka Latvijā ik uz soļa varēja dzirdēt krievu valodu, ka trešdaļa pretimnācēju bija militāristi vai miliči. Mūsu, tā laika liecinieku, pienākums ir jauniešiem par to stāstīt,” saka V. Čebotarenoka, piebilstot, ka tas šādās tikšanās reizēs ar skolēniem ir visgrūtākais. Bauskas 1. vidusskolas 10. klašu jaunieši bija sagatavojuši daudzus jautājumus. “Man bija interesanti uzzināt, kāda gaisotne valdīja Barikāžu dienās Rīgā,” pēc tikšanās “Bauskas Dzīvei” atzina 10.a klases skolniece Liena Dručka.
Īslīces vidusskolā, kur audzēkņus uzrunāja jurists, kādreizējais AP deputāts Oļegs Batarevskis, tika daudz stāstīts par padomju laika dzīvi Latvijā. Skolēnus pārsteidza fakts, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa bija noziegums, par ko varēja pat ieslodzīt cietumā. Arī O. Batarevskis tika spīdzināts čekas pagrabos un izsū tīts tikai par to, ka bija no paziņām ņēmis un lasījis grāmatas, kas nebija tīkamas padomju varai.
Īslīces skolēniem tika demonstrēta videofilma, kurā redzams AP deputātu 1990. gada 4. maija balsojums par neatkarību un tautas manifestācija Daugavmalā.
“Manuprāt, skolēniem tika piedāvāta iespēja salīdzināt, par ko gan cilvēki mēdz priecāties. Tagad bērni ir redzējuši vienotu tautas sajūsmu, piemēram, kad mūsu hokejisti uzvar kādu nozīmīgu spēli. Tad visi iet ar karogiem pa ielām, dzied himnu. Te viņi redzēja, ka tauta kopīgi ir priecājusies un asarām acīs dziedājusi savu lūgsnu arī citādās situācijās, piemēram, pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas. Jauniešiem ir svētīgi šādus dokumentālus materiālus redzēt, dzirdēt to dienu notikumu aculiecinieku stāstījumu,” secina Īslīces vidusskolas pasniedzēja Inita Nagņibeda.
Jūtas piederīgi
Bauskas 2. vidusskolā viesojās Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas bijušo deputātu kluba biedrs Juris Celmiņš. Viņš ir Rīgas 95. vidusskolas, izglītības iestādes ar krievu mācību valodu, direktors.
Juri Celmiņu ar skolas dzīvi iepazīstināja skolēnu līdzpārvaldes locekles, 12. klases audzēknes Diāna Skripsta un Signija Ātrena. Gidu pienākumus jaunietes veica ļoti profesionāli. “Katru nedēļu skolā ierodas ciemiņi. Viņus parasti interesē, kā notiek integrācijas procesi divplūsmu skolā. Piemēram, es, mācoties krievu plūsmas klasē, labi pārvaldu latviešu valodu, tāpat kā citi šīs skolas jaunieši. Mēs visi jūtamies piederīgi savai skolai, pilsētai un valstij. Izglītības iestādē valda labvēlīgs mikroklimats. Ir prieks, ka to ievēro arī viesi,” teic Diāna Skripsta.
Skolas zālē bija pulcējušies vecāko klašu audzēkņi un pedagogi. Direktore Vera Grigorjeva, raksturojot auditoriju, norādīja, ka 1991. gada barikāžu laikā pašreizējiem 12. klašu audzēkņiem bija četri gadi. Latvijas vēstures nozīmīgo periodu jaunieši neatceras, tādēļ notikumu aculiecinieku pienākums ir sniegt patiesu un objektīvu informāciju. Neatkarības laiks ir nesens valsts vēstures posms, ko vēsturnieki vēl nav pietiekami dziļi analizējuši.
Pretrunīgi procesi
Juris Celmiņš kavējās atmiņās par Tautas frontes dibināšanu Tukumā, kur tolaik strādāja par pilsētas 2. vidusskolas direktoru. Viņš atspoguļoja pretrunīgos procesus sabiedrībā, uzsverot, ka politisko nostāju nereti nosaka personiskais izdevīgums. Klātesošie guva priekšstatu par Augstākās Padomes deputātu ikdienu laikā, kad atjaunotā valsts neatkarība tika apdraudēta. Viesis analizēja arī pašreizējos sociāli ekonomiskos procesus, paužot personisko viedokli par dažām iepriekšējo valdību pieļautām kļūdām. Viņaprāt, cittautiešu sarežģītais naturalizācijas process neveicina sabiedrības integrāciju.
Juris Celmiņš aicināja jauniešus aptaujāt savu ģimeņu locekļus, veidot barikāžu dalībnieku sarakstus un iesniegt Latvijas Tautas frontes muzejā. Lai gan katru gadu tiek piešķirtas barikāžu dalībnieku piemiņas medaļas, nepilnīgas informācijas dēļ daudzi iedzīvotāji tās vēl nav saņēmuši. Juris Celmiņš rosināja vēstures skolotājus veidot Latvijas neatkarības cīnītāju atmiņu krājumu, intervējot no Bauskas rajona ievēlētos Augstākās Padomes deputātus un cilvēkus, kuri 1991. gadā bija barikāžu dalībnieki.
Rajona skolās 14. janvārī viesojās arī kādreizējie AP deputāti Jānis Vaivods, Ints Cālītis, Gunārs Preinbergs, Emerita Buķele, Visvaldis Mucenieks.
