Izlasot “Bauskas Dzīvē” ziņu par mūsu novadnieka Ērika Ozoliņa apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi, jutos priecīga un lepna.
Izlasot “Bauskas Dzīvē” ziņu par mūsu novadnieka Ērika Ozoliņa apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi, jutos priecīga un lepna.
Viņš ir mūsu novadā dzimis un audzis cilvēks, kurš Bauskas rajona vārdu aiznesis tālu pasaulē – līdz Austrālijai.
Uztur latvietību
Augstais apbalvojums piešķirts par Ērika Ozoliņa komponētām dziesmām, kas sakopotas krājumos “Mārupīte” un “Puto balta, Daugava”, par viņa darbu ar Latviešu biedrības kori “Beverīna” Austrālijas pilsētā Brisbenā.
Mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikuma vēstulē sakarā ar kora 50 gadu jubileju un Ērika Ozoliņa 80 gadu jubileju lasāms: “Ērika Ozoliņa paveiktais ir nesavtīga darba, sirdsdegsmes un nacionālā patriotisma apliecinājums. Jūs esat viens no augsti godājamiem latviešiem, kas uztur latvietību un mūsu tautas tradīcijas.”
Pie ērģelēm
Ēriks Ozoliņš dzimis 1923. gada 16. septembrī Jaunsaules pagasta “Vārberģos”. Gar mājām plūda Mēmele, kas karstajās vasaras dienās sniedza veldzi. Ceļš uz Jaunsaules skolu vijās cauri mežam. Laikam arī no meža šalkām un putnu dziesmām radās iedvesma un griba pašam dziedāt un muzicēt. Varbūt mīlestība uz mūziku mantota no tēva Žaņa Ozoliņa, kurš bija Jaunsaules baznīcas ērģelnieks.
Pēc tēva nāves Ēriks 14 gadu vecumā sēdās pie baznīcas ērģelēm un sāka patstāvīgas ērģelnieka gaitas, spēlēdams ne tikai Jaunsaules baznīcā, bet vajadzības gadījumā izpildīdams ērģelnieka pienākumus Budbergas Sv. Pāvila luterāņu baznīcā. Enerģiskais jaunietis 1940. gadā Jaunsaulē nodibināja kori un strādāja ar to līdz iesaukšanai leģionā.
Svešās zemēs
Pēc kara Ēriks trīs gadus pavadīja Anglijā (1947–1950), kur organizēja un vadīja korus. Nokļuvis Austrālijā, Ē. Ozoliņš atkal dibināja kori, kuru nosauca Beverīnas vārdā. Tas ir Brisbenas Latviešu biedrības koris, ar kuru viņš strādā arī pašlaik.
Aptuveni pirms 20 gadiem Ēriks sāka komponēt. Viņa dziesmas ir romantiskas saturā un formā. Izvēloties skaistu dzeju, melodijās skan smeldze pēc dzimtenes. Ē. Ozoliņa ap 100 dziesmu sakopotas divos krājumos. 1993. gadā iznāca krājums “Puto balta, Daugava”, bet 1998. gadā sekoja otrs – “Mārupīte”. Kompozīcijas paredzētas jauktajiem, sieviešu un vīru koriem. Visu dziesmu pūru varētu iedalīt trīs daļās: patriotismu, dabas skaistumu un jūtas izsakošas romantiskās dziesmas, tautasdziesmu apdares un garīgas dziesmas. Atsevišķos ciklos ir tik daudz melodiju, ka no katra var veidot patstāvīgu koncertu.
Kopā ar savējiem
Draudzība komponistu saista ar Grenctāles jaukto kori. 1999. gada 3. jūlijā kultūras namā notika Ērika Ozoliņa autorkoncerts, kurā vairākas savas dziesmas diriģēja autors. Sarīkojums tika filmēts, tāpēc ir iespēja šad un tad neklātienē atkal tikties ar novadnieku un klausīties viņa melodijas.
Ēriks Ozoliņš par diriģenta un komponista darbību saņēmis daudz apbalvojumu. Ievērojamākie ir 1999. gadā piešķirtā ģenerāļa Kārļa Goppera fonda balva par dziesmu krājumu “Mārupīte”. 2000. gada 12. jūnijā viņam piešķirta karalienes Elizabetes II balva. Ēriks Ozoliņš ir vienīgais latvietis, kurš Austrālijā saņēmis šādu balvu. Un šogad – Latvijas valsts apbalvojums. Pirms tā saņemšanas Ē. Ozoliņš viesojās arī mūsmājās, Brunavas pagasta “Ūdentiņos”. Bija neizsakāms prieks satikties un parunāties.
Vēlu mūsu novadniekam vēl daudz radoša darba gadu un turpināt nest pasaulē latviešu dziesmu!
L. MUSTERMANE Budbergā
