Zemgales lielākajā pilsētā sākti darbi jaunā un unikālā projektā – Zemgales tehnoloģiskā parka izveide. Tā teritorijā atradīsies Baltijā modernākais Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centrs.
Zemgales lielākajā pilsētā sākti darbi jaunā un unikālā projektā – Zemgales tehnoloģiskā parka (ZTP) izveide. Tā teritorijā atradīsies Baltijā modernākais Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centrs (BITC).
Šī projekta prezentācija notika piektdien, 23. septembrī, iecerētā ZTP vietā.
Pilsētu atdos ražotāju saimei
Nosakot pilsētas attīstības stratēģiju desmit gadiem, Jelgavas Dome ņēma vērā zinātnisko potenciālu un vietējo uzņēmēju intereses, stāsta Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Tā kā arvien augstākas prasības izvirzītas pārtikas kvalitātei, sākotnēji radās iecere Jelgavā veidot Zemgales tehnoloģisko centru, kur mūsdienīgu laboratoriju kompleksā akadēmiski pētījumi iegūtu praktisku lietojumu, bet uzņēmēji varētu saņemt nepieciešamos pakalpojumus (piemēram, dažādas analīzes, produkcijas testēšanu un sertificēšanu, zinātniski aprobēt savas vispārdrošākās idejas). Šo domnieku ideju atzinīgi novērtēja un atbalstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki, pēc tam viņiem pievienojās arī vietējie uzņēmēji.
Laika gaitā sākotnējā iecere apauga ar jaunām idejām. Tagad topošajā ZTP paredzēts arī būvniecības laboratoriju komplekss, kas tiks veidots, sadarbojoties Jelgavas Domei, LLU, Rīgas Tehniskajai universitātei, kā arī trim nozaru asociācijām – Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu, Būvmateriālu ražotāju un Tehnisko ekspertu asociācijai. A. Rāviņš norāda, ka ar šī projekta īstenošanu paredzēts Jelgavu atdot ražotāju saimei. Viņš cer, ka nākotnē Jelgava vēl ciešāk nostiprinās savas rūpniecības pilsētas pozīcijas, tajā atdzims mašīnbūvniecības tradīcijas, tiks izveidotas jaunas darba vietas, tādējādi sekmējot pilsētas iedzīvotāju labklājību.
Ražos produktus ar augstu PVN
ZTP parka direktors Dāvis Jansons skaidro, ka ZTP pirmais objekts – BITC – būs modernākais Baltijā. Tas apkalpos būvmateriālu ražotājus no vairāk nekā 10 Eiropas valstīm. Aprēķini liecina, ka līdz ar šī projekta īstenošanu būvmateriālu ražošanas apjomi Latvijā ik gadu papildus līdzšinējai attīstībai palielināsies vēl par 5%.
“Šis ir ļoti vērtīgs projekts Latvijas ekonomikai. Jau sen tika runāts par to, ka mūsu valstī nepieciešams attīstīt uz zināšanām balstītu ekonomiku. Šis projekts tāds ir. Tas vērsts gan uz tradicionālas nozares nostiprināšanu un attīstību, gan arī uz pētniecības un inovatīvo procesu veicināšanu šajā nozarē. Domājams, tas ļaus ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību,” uzskata D. Jansons.
Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas prezidents Juris Reisons norāda, ka Latvija ir bagāta ar tādu vielu kā smilts. “Silīcijkarbīts tagad ir modernākais materiāls, no kura veido elektroniku. To minituarizējot un darbojoties augstākās frekvencēs, ir radīts apvērsums elektronikā. Proti, šie materiāli jau kā mazi mikročipi tiks iestrādāti būvizstrādājumos. Šādu ar jaunām īpašībām apveltītu materiālu ražošanai es saredzu milzīgu nākotni, kas varētu veicināt būvindustriju Latvijā,” atklāj J. Reisons.
Sadarbosies ar pārējām zonām
ZTP paredz sadarbību arī ar tuvākajiem industriālajiem parkiem, ieskaitot Bauskā veidoto Industriālo un loģistikas parku. D. Jansons norāda, ka nelieli uzņēmumi, kuriem būs problēmas ar uzņēmējdarbības sākšanu, varēs izmantot biznesa “inkubatoru”, kas paredzēts kā daļēji subsidēts pakalpojums. Otra sadarbības sadaļa paredz, ka šeit tehnoloģiskais parks netiek veidots kā intensīva industriāla teritorija, kurā ir lieli ražošanas uzņēmumi, bet kā intensīva zinātņu izmantošanas un pārbaudes zona. D. Jansons pauž pārliecību, ka Zemgales reģionā industriālie uzņēmumi intensīvi nāks iekšā un šis testēšanas centrs būs kā enkura objekts, kas pievilks ražošanas uzņēmumus.
Vieta ZTP atvēlēta Jelgavā, Lielupes labajā krastā, starp Cukura un Krasta ielu, kur apmēram 11 hektāros pagaidām plešas īsti džungļi. Vērienīgās ieceres īstenošanai paredzēts ieguldīt 20 miljonus latu, piesaistot arī ES līdzekļus. Pilsētas pašvaldība projektā piedalās ar finansējumu infrastruktūras sakārtošanai, savukārt LLU nodrošina intelektuālo un zinātnisko potenciālu.
***
uzziņai
– BITC projekta kopējais budžets – 2,843 miljoni eiro (Eiropas finansējums – divi miljoni eiro, valsts finansējums – 525 tūkstoši eiro, pašu finansējums – 318 tūkstoši eiro).
– Paredzams, ka valsts ekonomikā BITC ik gadu ienesīs ap 3,7 miljoniem eiro.
