Sākot ar prasmi sakārtot savu istabu līdz spējai izvēlēties, kas paša dzīvei ir labākais, – tik plašs ir iemaņu spektrs, kas audzināšanas gaitā savos bērnos jāieliek vecākiem. Kā to izdarīt sekmīgāk, Iecavas biedrības «Liepas» projekta «Veseli vecāki – veseli bērni» noslēguma nodarbībā par seksualitāti un attiecībām decembrī sprieda nepilni divi desmiti novada vecāku.
Tikt pāri viļņiem
Pedagoģe un profesionālās izziņas nodarbību vadītāja Solvita Lazdiņa rosināja vecākus diskutēt, veicot praktiskus uzdevumus. Katram bija jāizpilda tabula ar uzdevumiem, kas jāapgūst noteiktā dzīves posmā no viena līdz 20 gadiem, rezultātā tiekot ar tiem galā patstāvīgi.
Uzdevumu rindā ir prasme sakārtot istabu, iekārtot to, izvēlēties savu apģērbu, to mazgāt un gludināt, pagatavot pusdienas, izveidot pareizu ēdienkarti, nopirkt pārtiku un higiēnas priekšmetus, uzzināt par sava ķermeņa intīmajām daļām, apzināties ķermeniskās izmaiņas. Mammas aktīvi diskutēja, kad būtu piemērotākais laiks, lai ļautu bērniem patstāvīgi satikties ar vienaudžiem ārpus mājām, ļaut brīvdienas pavadīt pie draugiem, kad un kādās situācijās atļaut nebūt pa nakti mājās, kad būtu jāsākas seksuālās veselības pārbaudēm.
Uzdevuma mērķis bija likt padomāt par bērna psihisko attīstību un personības veidošanos, skaidroja S. Lazdiņa. «Lai kļūtu par pieaugušu cilvēku, ir jāpārvar noteiktas grūtības. Ja to salīdzina ar peldēšanu, tas ir kā viļņu pārvarēšana ūdenī. Viens no cilvēka pirmajiem grūtību viļņiem dzīvē – prast pakāpeniski atdalīties no savas ģimenes.»
Pieaugot bērni pamazām sāk pieņemt lēmumus, patstāvīgi rīkoties, pakāpeniski sagatavojoties «lielajai dzīvei». «Ir ļoti svarīgi ļaut tam notikt, ļaut bērnam atbrīvoties no sevis, kas daudziem vecākiem ir grūti. Jo vairāk ļausim bērnam pārkāpt sevi, darīt dažādas lietas atbilstīgi vecumposmam, novilkt robežas īstajā laikā un situācijā, jo veiksmīgāk palīdzēsim viņam kļūt par personību,» liek pie sirds Solvita.
Bērni rodas bučojoties
Pirmsskolas vecumā svarīgi ir uzzināt par sava ķermeņa intīmajām zonām, saprast atšķirību starp meiteni un zēnu. Šo posmu nedrīkst nokavēt. Solvita min piemēru: «Kāda pusaudze tikai 5. klasē uzzināja, ka zēni no meitenēm atšķiras, un viņai sākās šoks. Māte uzstāja, ka bērns skolā ir psiholoģiski traumēts. Taču secinājums ir pavisam cits – tas bija daudz par vēlu!».
Izpratnei par atšķirībām starp dzimumiem ir jābūt jau bērnudārza vecumā. Šajā posmā bērni paši sāk izzināt savu ķermeni, aiztikt sevi, var neapzināti masturbēt, par ko nevajag baidīties un aizrādīt. Tas ir dabiski un normāli, uzsver eksperte. Satraukumam ir pamats, ja tas notiek uzmācīgi, tad padoms jājautā speciālistam. Atšķirību starp dzimumiem bērni mācās arī no vecākiem, kuri reizēm kaili staigā pa māju, iet pirtiņā. Paši bērni mēdz paskraidīt pliki vasaras karstumā, tikai šeit svarīgi saprast robežu, proti, ap septiņu gadu vecumu bērniem jāliek saprast, ka ir lietas, ko var darīt mājās, bet ne sabiedrībā.
Jautājums «Kā es rados?» ne vienam vien vecākam sagādā grūtības. Amerikāņu psihologi izpētījuši – ja bērns to nav pajautājis līdz septiņiem gadiem, viņš jau to zina, bet avots ir kāds cits, ne vecāki. Lietpratēji iesaka – stāstiet par to ļoti vienkārši, tā, it kā kāds prasītu, kā paceļas lidmašīna. Bērns šajā vecumā ir gatavs saņemt vienkāršu informāciju. Katram vecākam stāsts būs atšķirīgs. Kādam «nostrādā» versija, ka bērni rodas bučojoties, kādam īstais ir par mazo mīlestības sēkliņu. Solvita atzīst, ka viegli ir vecākiem, kuriem mājās ir dzīvnieki, un jo īpaši lauku bērniem tas liekas dabiski.
Mācīt draudzēties
Sākumskolas periodā var novērot konfliktsituācijas klasesbiedru vidū. Viena nodarbības dalībniece atzina, ka viņai grūti nostāvēt malā: «Es parasti esmu kā viesulis, kas iziet cauri un visu cenšos noskaidrot.» Solvita teic, ka uzmanīgi jāvērtē, cik konkrētā situācija ir bīstama: «Ja konfliktsituācija nav nopietna, jāļauj bērnam pašam ar to tikt galā. Ja bērni paši grib stāstīt, tad vajag uzklausīt, bet nevajadzētu pārāk izprašņāt par visu skolā notiekošo. Jāļauj, lai bērnam ir savi noslēpumi. Vajag paturēt prātā – tu nevari vienmēr visu darīt viņa vietā, tā kavējot pārvarēt pirmo grūtību vilni, jo viņam būs jādzīvo pašam. Taču mēs varam mācīt bērniem draudzēties, izprast, kas ir draudzība.»
Pienākot pusaudžu vecumam, problēmu loks, ko un kā pareizāk darīt mammai vai tētim, pieaug. Te ir vecāku satraukums par pirmajām dzimumattiecībām, eksperimenti ar alkoholu un narkotikām, nakts ballītes u. c. Izrādās, viens no grūtākajiem pārbaudījumiem vecākiem ir pirmo reizi palaist bērnu pa nakti pie draugiem. Tad valda satraukums, gribas bieži zvanīt, jautāt, kā iet, vai viss kārtībā. Tas ir normāli, taču joprojām vecāku uzdevums ir spēt sajust robežu kontrolei, saka Solvita un pamato: «Pusaudžu vecums ir laiks, kad viņiem ļoti svarīgi ir draugi, varbūt pat vissvarīgākais dzīvē, liela vēlme ar tiem satikties, un tas ir jāļauj. Mēs kā vecāki drīkstam pārliecināties, vai tie tiešām ir draugi.»
Pēdējais brīdis
Pusaudžu vecumā vēlme sākt pieskarties pretējā dzimuma cilvēka ķermenim ir normāla, zēniem un meitenēm parādās interese vienam par otru. Vecāku uzdevums ir sniegt informāciju par šo tēmu, jo pusaudži to parasti iegūst internetā vai televīzijā, kur ne vienmēr ir labākā pieredze.
«Jo biežāk pa drusciņai viņi dzirdēs par kontracepciju, jo labāk,» pārliecināta Solvita. «Jācenšas nepieļaut, ka darbība notiek vispirms, nezinot neko par iespējamām sekām, piemēram, grūtniecību. Īpaši tas jāstāsta meitenēm, jo puiši bieži neuzņemas atbildību, taču tā jāuzņemas abiem.»
Pēc ekspertu secinātā, ātrajā informācijas laikmetā 8. klase ir pēdējais brīdis, kad par to runāt ar bērniem, taču sarunām par seksuālo izglītību jābūt jau līdz 15 gadiem, jo jauniešu attīstība nenotiek vienādi. «Sugas vairošanās ir iedzimts reflekss, ko diktē daba,» pamato speciāliste, «lai mēs būtu tam gatavi, jāsasniedz noteikta brieduma pakāpe.»
Uzturēt sarunu
Nākamā uzdevuma laikā dalībnieces dzirdēja stāstu, kurā varoņi piedzīvoja dažādas sarežģītas dzīves un attiecību situācijas – pirmā mīlestība, šķiršanās, izmantošana, vilšanās, izmisums, vientulība – viss, ar ko var saskarties arī mūsu bērni.
«Vecākiem gribas savus bērnus pasargāt, taču, lai bērns veidotos par pilntiesīgu sabiedrības locekli, par personību, pirmkārt, grūtību vilnis – atdalīšanās no ģimenes – ir kopīgi jāpārvar,» skaidro S. Lazdiņa, «otrkārt, jāļauj veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, arī seksuālas.»
Jauniešiem tas ir ļoti grūti, atšķirībā no pieaugušajiem, kuriem jau ir dzīves pieredze. Ļoti svarīgi ir ar bērniem runāt. Vecākiem var nesakrist viedokļi un būt atšķirīgi uzskati, taču ir jāveido komunikācija. «Varbūt kādā brīdī viņš gribēs tieši jūsu padomu un atbalstu, tāpēc svarīgi panākt, ka bērni uzticas vecākiem. Jo vairāk izpratīsim cits citu, jo veiksmīgāk veidosies attiecības,» teic speciāliste.
Noslēguma uzdevumā vecākiem uz klavieru taustiņiem bija jāuzraksta lietas, ko mēs darām katru dienu. Lai gan tās katram var atšķirties, taču viens ir skaidrs – jo lielāka taustiņu gamma, jo dzīve skan skaistākām notīm. «Padomājiet, ko jūs varat ar bērniem darīt kopā, lai šī mūzika būtu skaistāka!» aicina Solvita.
Jau vēstīts, ka «Liepu» projektā notika piecas kupli apmeklētas nodarbības par dažādām tēmām. Biedrības vadītāja Beāta Bundule pārliecināta: «Katrs mirklis, kuru vecāki kvalitatīvi pavada ar bērniem, veido katru personību stiprāku, tā radot stabilu, veselu un domājošu sabiedrību kopumā.» Vecāki pateicās par iespēju būt kopā, izzināt svarīgas lietas. Vairākas ģimenes mātes atzina, ka uzzinājušas daudz jauna, ko sākušas praktizēt savā ģimenē.
