Katru gadu Mātes dienā braucu uz Bauskas vecajiem kapiem, kur dus mana māmulīte un citi tuvinieki.
Katru gadu Mātes dienā braucu uz Bauskas vecajiem kapiem, kur dus mana māmulīte un citi tuvinieki.
Man ļoti patīk šie piemiņas brīži «Pie māmiņas klusētājas», kuri veltīti mūsu mīļajiem aizgājējiem. Ir labi pastiprinātāji, mikrofoni, mūziku un dzeju var dzirdēt visos kapu nostūros. Man šie kultūras darbinieku rīkotie piemiņas brīži labāk patīk nekā mācītāju vadītie. Tādēļ sūtu šī pavasara krāšņuma puķu pušķi Tautas nama darbiniekiem pateicībā par izjustajiem vārdiem, kuri bija veltīti mūsu aizgājējām māmuļām.
Taču skumdināja, ka bijām tikai aptuveni desmit cilvēku. Esmu ievērojusi, ka pēdējos gados tuvinieki atnāk, sapušķo kapu kopiņas un dodas projām. Varu iedomāties, kāda sajūta ir tiem, kas gatavojuši priekšnesumu piemiņas brīdim, ja klausītāju tik maz. Tas ir tikpat kā koncerts tukšā zālē.
Cienījamie baušķenieki! Nebūsim pasīvi, atlicināsim neilgu laika sprīdi, lai būtu kopā ar mūsu aizgājējiem! Cienīsim, godāsim gan viņus, gan tos, kuri gādā par skaistiem piemiņas brīžiem! Kapi atrodas pilsētas teritorijā. Ja ziedi atnesti iepriekš, var taču atnākt vēlreiz, kad noteiktajā laikā ierodas muzikanti, paklausīties, pakavēties atmiņās.
Nācies būt arī citās Latvijas kapsētās. Dažas ir pavisam nelielas, taču cilvēku pulcējas daudz vairāk nekā manā dzimtajā Bauskā.
Ar cieņu – V. PĀNE Olainē
