Kad Brunavas pagasta Panemunē «Kalniņos» 1938. gada 11. un 12. augustā Treiģu ģimenē piedzimuši pirmie trīnīši Latvijā, prezidents Kārlis Ulmanis solījies būt par bērnu krusttēvu.
Kad Brunavas pagasta Panemunē «Kalniņos» 1938. gada 11. un 12. augustā Treiģu ģimenē piedzimuši pirmie trīnīši Latvijā, prezidents Kārlis Ulmanis solījies būt par bērnu krusttēvu.
Memmīte Olga zinājusi stāstīt, ka Ulmanis pēc gada pavasarī braucis lūkot krustbērnus – vecāko Kārlīti, vidējo Rasmu (sauktu par Rašuli) un jaunāko Birutu –, bet iestidzis dubļos pie Ārces un sūtījis, lai līdzbraucējs nogādā katram 50 latu, sudraba tējkarotīti ar
bērnu iniciāļiem, ziemas apģērba kārtu.
Cukurgailītis un cukurvistiņas
Kārlītis pasauli ieraudzījis četros dienā un pie vārda ticis par godu krusttēvam. Viņš tāpat kā māsiņas raksturu mantojis no tēva kalēja. Kārlītis pēc dabas ir lustīgs un darbīgs. Kaut Rašuli un Birutu, ko tuvinieki vēl joprojām dēvē par Runčuku, brālītis mīlējis vienmēr, viņam nav paticis, ka Mežgaļu skolā skolasbiedri trīnīšus saukuši par cukurgailīti un cukurvistiņām.
Kārlis izauga, izmācījās par traktoristu, lai koptu zemīti turpat Brunavas pusē. Viņš (pagastā saukts par «ulmanīti») apprecēja skolotāju Zinaīdu, izaudzināja meitu Initu. Inita tētim dāvājusi mazbērnus Edgaru un Ēriku. Kārlis, kaut strādājis par graudu kaltes meistaru un kūdras purvā, vislabprātāk zāģē malku.
Rašulis panāks savu!
Rasma piedzimusi septiņos vakarā, trīs stundas vēlāk par brāli.
Bērnībā meitenes pirmie patstāvīgie soļi beigušies neveiksmīgi – mukusi prom no memmītes un iekritusi ar galvu dubļos. Vēlākajos gados viņas apņēmība lieti noderējusi. Rasmai mācībās gājis viegli, un viņa māsiņas vietā atbildējusi krievu valodā dzejoļus.
Kopā ar māsu Bauskā izmācījusies par šuvēju. Šajā profesijā toreizējā Sadzīves pakalpojumu kombinātā viņa nostrādājusi 37 gadus. Māsiņas šuvušas sev vienādas kleitas. Deju placī Rasma iepazinusies ar vīru Eduardu Ozoliņu, kurš ar māsas dzīvesbiedru Reini esot kā «brūtgāns ar brūti». Svētku reizēs abi dziedot: «Nav grūti par Treiģu znotiem būt!» Ozoliņu ģimeni kuplinājusi meita Tija un dēls Mārtiņš, kuri savukārt vecākus priecē ar mazmeitām Evu un Vitu.
Visi mīl un lutina
Birutas pirmais brēciens nākamajā dienā sešos no rīta bija negaidīts gan māmiņai, gan tētim. Vecāki domājuši, ka Dievs lēmis tikai dvīnīšus. Meitēns audzis, visu mīlēts un lutināts. Māsiņai, Rīgā esot, tik ļoti pietrūkst Rasmas, ka par telefona sarunām jāmaksā vairāki desmiti latu.
Birutas dzīves lielākā veiksme ir dzīvesbiedrs, literatūrkritiķis Reinis Ādmīdiņš. Viņi satikās tagadējā Bauskas tautas namā ballē, pēdējās trijās dejās. Sadancojās un Reiņa «princesīte» kļuva par Ādmīdiņa kundzi. Ģimene sagaidīja mazo Eduardu un Vilni. Bieži viesi Rīgas mājās ir mazdēli Edgars un Mārtiņš.
Kad Reinis studēja augstskolā un Biruta mācījās vakarskolā, viņai Reinis rakstīja vienus no labākajiem sacerējumiem. Biruta strādājusi visādus darbus, kādu laiku bijusi mašīnrakstītāja vietējā avīzē. Biruta smaidot sacīja, ka mīļais vīriņš Reinis tāpat kā jaunībā – tikai rakstot un rakstot.
Trīnīšu saites ir stipras. Tās kuplina jaunākās māsiņas Ausma un Edīte un jau mūžībā aizgājušais vecākais brālis Laimonis.
