Ziemassvētki un gadumija daudziem liek sapņaini apcerēt, kā mūsu kopīgo dzīvi Latvijā padarīt gaišāku – ziedot labdarībai, apdāvināt vientuļus cilvēkus, sarīkot eglīti trūcīgo ģimeņu atvasēm, pacienāt kaimiņu ar pašceptu ķirbju kēksu…Man nācās izdarīt pragmatisku secinājumu – lai ļaudis pilsētā vai ciemā Vecgada vakarā labprāt izietu no mājas, līksmi sveicot cits citu ar jaunu sākumu, atliek pavisam vienkārši apgaismot ielas.Divas reizes pēc kārtas gadumiju sagaidīju citā apdzīvotā vietā tepat Latvijā. Pašvaldības turība ir salīdzināma ar Iecavas novadu, taču kontrasts apgaismojuma ziņā ir burtiski diena pret nakti. Tur ir apgaismotas ne tikai galvenās ielas, bet arī šķērsielas, laukumi un parki. Pēc kopīgas nelielā, bet efektīgā salūta vērošanas savā kompānijā izgājām teju visu pilsētu un nekur nejutāmies pazuduši vai vientuļi. Kurā kaktā ieskaties – visur gaišs! Iedzīvotāji stāsta – lielākā daļa apgaismojuma sakārtota ar dažādu projektu naudu.Aizvakar braucu cauri Iecavai – gaišas ir tikai pāris galvenās ielas. Šķērsielās lielākoties deg pa kādai lampai, vietām iedegas privātmāju gaismekļi ar kustības sensoriem. Dartija rādās teju pilnīgā tumsā. Sevišķi satriekta biju par parku, kur nav arī jēdzīgu gājēju celiņu. Promenāde gar upi kreisajā krastā der tikai autobraucējiem, labā – ekstrēmā sporta piekritējiem un upē iekritējiem. Nav pat runas par parka kā atpūtas un svētku vietas neizmantoto potenciālu, bet par elementāru drošību cilvēkiem, kas pa to staigā ikdienā. Šķiet, būtu vērts deputātiem un pašvaldības amatpersonām izkāpt no dienesta vai personiskajiem auto un paieties kājām tad, kad satumst. Varbūt budžeta prioritātes mainītos par labu pārdomātai ciemata labiekārtošanai, nevis juceklīgai naudas tērēšanai projektos, kurus kāds pamanās iebīdīt pirmais.
