Makšķernieks var zvejot bez atsvara un pludiņa, var izmantot kātus, kuriem nav spoles, bet bez auklas nevar iztikt.
Makšķernieks var zvejot bez atsvara un pludiņa, var izmantot kātus, kuriem nav spoles, bet bez auklas nevar iztikt.
Aukla savieno visus elementus. To gatavo no ūdensizturīgas, stipras šķiedras, gandrīz nedilstošiem un nepūstošiem poliamīdsintētiskiem materiāliem.
Mūsdienās sintētiskās auklas ir izturīgas un elastīgas. To, ka agrāk auklas ir arī puvušas, jaunās paaudzes makšķernieki var uzzināt tikai no pieredzējušiem amata brāļiem. Kā sintētisko auklu izejvielas lieto poliamīdu grupas polimērus (neilons, anīds) un polikaproamīdu (kaprons, perlons). Neilona auklas nedilst, ir ūdensizturīgas, tās neiespaido temperatūras maiņa.
Jānotur smaga zivs
Kaprona auklas iztur 35 – 40 kg slodzi uz vienu kvadrātmilimetru. Jebkurš makšķernieks, iegādājoties auklu, vēlas, lai tā būtu izturīga, pēc iespējas tievāka un arī ūdenī mazāk redzama. Izmantojot resnu auklu, ievērojami samazinās loma lielums. Jāņem vērā, ka ūdenī zivs svars sarūk apmēram par vienu sestdaļu. Zivs vēlēšanās atbrīvoties no āķa, tās rāvieni un ūdens pretestība rada papildu slodzi. Taču ar auklu, kuras celtspēja ir apmēram trīs četri kilogrami, iespējams izvilkt astoņus un pat deviņus kilogramus smagus upju iemītniekus.
Spoles bremzes jānoregulē tā, lai auklu, kuras celtspēja ir pieci kilogrami, spoles bremze palaistu jau pie 2,5 – 3 kg. Šāda rezerve pilnīgi pietiekama, lai cīnītos ar ievērojamu eksemplāru.
Katram gadalaikam sava
Arī auklas krāsai ir liela nozīme. Tiek piedāvātas caurspīdīgas, pelēkas, gaišzilas, zaļas, brūnas un pat melnas auklas. Par universālu var uzskatīt caurspīdīgu vai bezkrāsainu auklu. Ziemā labāk izmantot gaiši pelēkas vai dūmakainas. Vasarā, ja ūdenskrātuves gultne ir smilšaina, zivīm mazāk pamanāmas būs dzeltenīgas vai gaiši brūnas auklas. Ezeros ar daudziem ķērājiem lietderīgāk lietot gaišzilas, savukārt ūdens ziedēšanas laikā un stipri aizaugušās vietās vēlams izvēlēties zaļas auklas.
Līdz ar bezinerces spoļu parādīšanos makšķernieki varēja izmantot tievākas auklas. Tās ir mazāk redzamas ūdenī, ir iespējams veikt tālus metienus ar ļoti viegliem (divus līdz piecus gramus smagiem) mānekļiem, krasi uzlabojot to spēli.
Diametrs un celtspēja
Vairums firmu savos katalogos pie katra auklas modeļa publicē tabulu: auklas diametrs un tās celtspēja. Jāņem vērā, ka auklas celtspēja tiek uzrādīta sausai auklai izstieptā veidā, bez mezgliem. Dažkārt minēts, ka ražotāji auklu ir pārbaudījuši mitru un vislabāk sevi ir apliecinājis šis mezgls. Ļoti daudz atkarīgs no tā, cik rūpīgi makšķernieks uzsien mezglu. Jāņem vērā, ka auklas lietošanas laikā tas zaudē izturību.
Iemetiena laikā aukla berzējas gar spoles kasetes maliņu un kāta gredzeniem. Berze palielinās, kad aukla tiek ietīta kasetē, jo papildu slodzi tai rada gan mānekļa pretestība, gan arī pieķērusies zivs. Kad notiek cīniņš ar zivi, pastiprinās auklas berze pie auklas licēja rullīša. Tāpēc ļoti liela nozīme ir kāta gredzenu iekšpusei un auklas licēja rullīša kvalitātei. Vismazākās skrambiņas vai plaisas krasi samazina pat viskvalitatīvākās auklas mūžu. Tā kļūst bārkstaina un svarīgā brīdī pārtrūkst. Ar laiku aukla kļūst neizturīga, jo makšķerējot tā berzējas gar mikroskopiskām daļiņām, kas atrodas ūdenī, arī smiltīm, akmeņiem vai siekstām. Auklas noturību samazina arī mezgli.
Lietojot rotējošos vizuļus, jebkura aukla savijas, tas samazina auklas izturību. Glābiņu varētu meklēt griezulīšos un ekscentriskos atsvaros (ar novirzītu smaguma centru), bet tie tikai samazina, nevis novērš auklas savērpšanos. Aukla deformējas, ja mānekli sagrābusi zivs netiek “kausēta” un auklu veikli uztin uz spoles, lai lomu izvilktu. Stipri sagriezusies aukla veido cilpas, kas apgrūtina veikt metienus.
Auklas stiprību nosaka kilogramos. Slapjas auklas izturība dabiskos apstākļos var sarukt līdz pat 30 procentiem.
Pirms lietošanas jāiztaisno
Auklas kvalitāti nosaka virkne ķīmisku procesu. Saules staru iedarbība, ūdenī izšķīdušas aktīvas ķīmiskas vielas, kas piesārņo ūdenskrātuvi, saīsina auklas mūžu.
Makšķerēšanas sezonas sākumā nepieciešams pārbaudīt auklu. Par tās kvalitātes pasliktināšanos liecina krāsas izbalēšana vai maiņa, negludums. Var nogriezt dažus metrus auklas un uztīt uz spoles kasetes no otra gala. Pirms lietošanas auklu ieteicams iztaisnot. Aukla visā garumā jāizrullē kādā pļavā, pēc tam to atkal uztin uz spoles kasetes. Auklu ar mīkstu un tīru lupatiņu vēlams notīrīt no putekļiem un sīkiem gruzīšiem.
Dažas makšķerēšanas firmas piedāvā īpašu šampūnu. Tas vienlaikus attīra un pārklāj auklu ar konservējošu sastāvu. Pēc šīs apstrādes tā izskatās kā jauna.
“Atmiņai” jābūt mazai
Notīta aukla saglabā kasetes formu un veido serpentīnu, ko sauc par auklas atmiņu. Tai jābūt pēc iespējas mazākai, jo tā krasi samazina tālu metienu kvalitāti un ir viegli auklu samudžināt “bārdā”.
Pītās auklas ir daudz izturīgākas par monofilajām auklām, tās ir ievērojami palielinājušas inventāra jutīgumu. Dažām agrāk iegādātām pītām auklām bija vairāki trūkumi: augsta cietība, lieks troksnis. Slīdot caur spoles auklas licēju un kāta gredzeniem, auklas kļuva bārkstainas. Neatbilda norādītais auklas diametrs – aukla aizņēma daudz vairāk vietas nekā tāda paša izmēra monofilā aukla.
Pēdējā laikā Latvijas tirgū parādījušās jaunās paaudzes pītās auklas no augsta moduļa polietilēna. Tās ir ievērojami klusākas un mīkstākas, dilst citādāk. Sākumā polietilēna aukla “pierod” pie gredzeniem – it kā tiek pulēta, tās diametrs sarūk nereti līdz pat tādas pašas monofilās auklas diametram.
Tāli metieni iespējami, ja kāts ir aprīkots ar SIC gredzeniem. Jebkuras auklas mūžs ir atkarīgs no gredzenu kvalitātes. Daudzi makšķernieki priecājas, ka pītās auklas nestaipās. Mūsdienu auklas var saukt par ilgspēlējošām.
Ekspluatācijas noteikumi
Lai pagarinātu auklu mūžu, jāievēro daži noteikumi:
– izvēlieties attiecīgam makšķerēšanas veidam atbilstīgu auklu;
– aukla nedrīkst būt veca;
– spoles, kāti un mākslīgie mānekļi var kalpot gadiem, taču auklu ieteicams mainīt katru gadu, pat vairākas reizes;
– pēc katra izbrauciena ieteicams nogriezt apmēram pusmetru no sākuma, jo tieši šis posms visvairāk nodilst. Pusmetru auklas vēlams nogriezt pēc cīniņa ar lielu zivi, sevišķi, ja, spiningojot līdakas, neizmantojat pavadiņas;
– jāpārbauda mezglu kvalitāte;
– ja māneklis ir viegls, bet aukla resna, tāls metiens neizdosies;
– lai atvieglotu auklas slīdēšanu caur gredzeniem un to attīrītu no gružiem, auklu ieteicams apstrādāt ar smēri “Kortlend”;
– dažas plēsīgās zivis, arī miermīlīgās, piemēram, karpas, ar muguras spuru vai zobiem var pārzāģēt auklu. No nepatīkamiem brīžiem var izvairīties ne tikai ar metāla pavadiņu vai gabaliņu pītas auklas, bet arī savienojot pamatauklu dubultā;
– makšķerējot ar dabiskām ēsmām, aukla ātri samirkst un sāk grimt. Uzmanīgas zivis, kā sapali un ālanti, jūtot vismazākās aizdomas, ēsmai nepieskaras. Lai no tā izvairītos, aukla jāiesmērē ar parafīnu, pīļu vai zosu taukiem, tad tā nenogrims;
– aukla visbiežāk nodilst vietās, kur to piesien pie āķa cilpiņas. Lai aukla nenodiltu, uz āķa kātiņa pirms piesiešanas jāuzver 1 – 2 mm garš telefona vada izolācijas gabaliņš, kas piesaista zivis;
– ziemā, kad makšķerēšana notiek caurspīdīgā ūdenī, ieteicams lietot neredzamu fluokarbona auklu, kuras diametrs ir 0,10 – 0,15 mm.
