Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) un Iecavas novada biedrības «Liepas» pārstāves pēc Dānijas zemnieču ielūguma šoruden iepazina Ārhūsas apkaimes lauku saimniecības.
Bagātīgo programmu līdz ar apmešanās vietu zemgalietēm piedāvājusi pensionēta zemniece Gurli Miginda Andersena, «Bauskas Dzīvei» stāsta LZF vadītāja un «Liepu» dalībniece Agita Hauka.
Sena ekspozīcija
Dāņu saimniecības iepazina LZF biroja vadītāja Aiga Kuzma no Vecumniekiem, tulces pienākumus pildīja «Liepu» vadītāja Beāta Bundule. Latvietes apmetās Gurli Andersenas mājās Nimtoftē, kur zemniece izveidojusi savu lauksaimniecības rīku ekspozīciju. Latvietes apmeklēja Lauksaimniecības attīstības muzeju, kuru izveidojusi Dānijas Kultūras ministrija. Pie Bodilas Migindas Madsenas zemgalietes iepazinušas dāņu mazdārziņa kopšanas ieražas, veidojot kompostu un lolojot pašu stādus, līdzīgi kā dara latviešu dārzkopji.
«Dānijas zemnieki mūs uzņēma ļoti sirsnīgi, laipni izrādīja saimniecības. Raksturojām Latvijas zemnieku ikdienu, Zemgali un Iecavas novadu,» stāsta A. Hauka, «varējām lepoties ar zaļo vidi, ko dāņi augstu vērtē, jo saprot, ko ar intensīvo saimniekošanu nodarījuši dabai. Tur vairs nav neviena stārķa, bioloģiskā daudzveidība ir neliela, salīdzinot ar Latviju. Aizvedām arī stārķu bildes.»
Vienots veselums
Latvijas pārstāves uzņēma arī Kims Kvists un Nīls Kristians Vestergards. Zemgalietes apmeklēja vairākas piena fermas un bioloģisko saimniecību, ko vada ilggadējs lauksaimniecības skolas direktors. Viņš kopā ar ģimeni iegādājies saimniecību ar 44 ha zemes. Viens hektārs zemes tur maksā ap 20 tūkstošiem eiro, tāpēc dāņiem iespēja veidot lauku saimniecību Latvijā ir tik vilinoša.
Dānijā zemnieku saimniecības pārdodot nedrīkst dalīt, tās nodod mantiniekiem vai jaunam saimniekam kā vienotu veselumu ar zemi un ēkām. Lai pirkums būtu iespējams, katrs ģimenes loceklis bankā ņēmis savu kredītu. Zemnieki aizdevumus Dānijas bankās saņem ar ļoti labiem nosacījumiem – maksa nepārsniedz 2%. Ļoti izdevīga ir arī saimniecību apdrošināšana, tāpēc dabas stihijas neliek meklēt palīdzību pie valdības, bet visus zaudējumus sedz apdrošinātāji, iepazīto pieredzi atklāj ceļotājas.
Jāstrādā kopā
Dānijā lauvas tiesa saimniecību ir nelielas, tajās strādā ģimenes, bet kāds vienmēr iet arī citā algotā darbā. Jaunā paaudze parasti izvēlas tādu izglītību, lai varētu turpināt saimniekošanu. Latvietes satikušas jaunieti, kas ir astotā piensaimnieku paaudze un mācās par siera meistari. Tā kā valsts maz cietusi pagājušā gadsimta karos, saimniecības labi attīstītas dažādos virzienos un vienas ģimenes pārziņā stabili strādā pat vairāk nekā simt gadu garumā.
Mogena Hjorta Jensena saimniecība ar 450 ha zemes un 450 go-vīm ir viena no lielākajām valstī. Mogena brāļiem ir lielas cūku fermas. Mogens stāsta, ka govju skaitu palielinās līdz 480, un tie būs griesti. Viņa saimniecībā kopā dzīvo un strādā gan īpašnieku ģimene, gan algotie darbinieki.
Ikdienas strādnieki fermās nereti ir sociāli atbalstīti cilvēki, par kuru nodarbināšanu ar daļēju slodzi maksā pašvaldības, atklājuši saimnieki. Tā saimniecības pilda arī sociālo funkciju, bet nevienam Dānijā pabalstu vienkārši tāpat nemaksā.
Nevienam dāņu zemniekam sadarbība ar citiem nav problēma. Tuvējā apkaimē kopīgi izmanto lielo tehniku, turētājam godīgi samaksājot. Saimnieki netērē naudu īslaicīgi lietojamiem agregātiem, ja tādi ir kaimiņiem, tos vienkārši izmanto kopā.
Atstāj naudu
Cūkkopība un piena ražošana ir dominējošās nozares Dānijā, produkciju pārdod caur kooperatīvu un zemnieki paši savos vietējos veikaliņos. Dāņi uzsver – viņi ir bagāti, jo visi maksā nodokļus un citu apkrāpšana te nav iedomājama.
Zemgalietes par to pārliecinājušās saimniecību tirgotavās – tajās pie ceļa norādītas produktu cenas, pircējs izvēlas preci un turpat kastītē atstāj precīzu samaksu. Saimniekam atliek to tikai vakarā savākt. Ceļotājiem dāņu saimniecībās laipni izrāda arī lauku sētas dzīvniekus, sevišķi tas pievelk pilsētas bērnus.
Piena saimniecībās ļoti lielu uzmanību pievērš kvalitātei, iekārtas un agregāti ir gluži tādi paši kā latviešu fermās, stāsta Agita. Tur dominē sarkanbrūnas vietējās šķirnes govis, kuru pienam esot augstāks tauku saturs.
Mazāk aktīva nekā Latvijā ir zemnieku nevalstisko organizāciju darbība, kopēji gadatirgi un festivāli, atzinuši dāņu saimnieki. Viņi labprāt baudītu tikpat aktīvu semināru un nozares sarīkojumu dzīvi. Ikviens kaimiņš latviešu ciemošanās laikā ienācis aprunāties, priecājoties par viešņu interesi un iespēju aprunāties.
A. Hauka secina – Latvijas zemkopības nozare pēc vairāku desmitu gadu mierīgas attīstības, visticamāk, būs tikpat nodrošināta un stabila. Zemgalietes uzaicinājušas dāņus viesos uz Latviju. «Dāņu zemnieki, līdzīgi mūsējiem, ir ļoti čakli un darbīgi. Viņu pieredzi ir vērts pārņemt,» saka LZF vadītāja.
