Gailīšu pagasta pazīstamo koktēlnieku Aivara Studenta un Leonīda Konuševska darbi skatāmi Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Gailīšu pagasta pazīstamo koktēlnieku Aivara Studenta un Leonīda Konuševska darbi skatāmi Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Izstādes atklāšanā 10. novembrī interesentu, mākslinieku draugu un paziņu vidū bija arī abu skolotāja studijas “Dzīne” vadītāja tēlniece Betija Strautniece. Viņa raksturoja studiju un tās centīgos dalībniekus, kādus citur Latvijā esot grūti atrast.
L. Konuševskis ar kokgriešanu nodarbojas kopš 1970. gada. Viņa iztēli rosina daba. Par to Māris Bērziņš, Gailīšu pagasta Zemnieku sētas muzeja vadītājs: “Rudeņos kopā ar Leonīdu braucam uz mežu. Es lasu sēnes, viņš koku saknes un praulus.” Kas no tā radies pēc mākslinieka roku pieskāriena, var redzēt izstādē. B. Strautniece par apbrīnas vērtu nosauca Leonīda dažādo putnu saimi. Skatītājus saistīs arī viņa dekoratīvo trauku kolekcija, ciešanu tēma, atgādinot par mūsu tautas sāpīgākajiem notikumiem 20. gadsimtā. Tēmas jau piedāvā koks, tās tikai jāsaskata un jāizceļ, tā L. Konuševskis. Viņa darbi bijuši izstādīti Igaunijā, Beļģijā, Latvijas Dabas muzejā un Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, nokļuvuši privātās kolekcijās. Šovasar tie priecējuši viesus Emeritas Buķeles “Straumēnos”.
Pavisam citāds ir Aivara Studenta kokgriezēja rokraksts. Viņš arī pazīstams vistālāk pasaulē. Aivaru iedvesmojusi latviešu tautas folklora. Viņš piedalījies koktēlniecības simpozijos (kopš 1998. gada) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Austrijā, Japānā, Polijā. Tur parkos un skvēros pēc nedēļām ilga darba kopā ar citu tautu koktēlniecības meistaru darbiem palikuši arī Aivara Studenta monumentālie darinājumi ar Latvijas tēlu kokā. “Lejeniekos” pie Zaķīšu pirtiņas jau iejutusies un ekskursantu apbrīnota ir zaķu ģimenīte.
Koktēlnieka monumentālie darbi izstādē gan redzami tikai fotoattēlos, arī pasūtījuma darbi, kas nokļuvuši privātās kolekcijās ASV, Čehijā, Itālijā, Dānijā un citur. Muzejā apskatāmi smalkāki grebumi kokā gan par reliģiskām, gan sadzīves tēmām. Tāpat kā kolēģis L. Konuševskis, arī A. Students bijis vairāku ar tautas mākslu saistītu izstāžu dalībnieks. “Ja man atņemtu koku, es vairs nezinātu, ko darīt,” izstādes pieteikumā raksta A. Students.
Mākslinieki pateicības vārdus un ziedus veltīja savai skolotājai B. Strautniecei, ģimenei, kā arī muzeja direktorei Baibai Šulcei un mākslas nodaļas vadītājai Ilgai Balodei par iespēju savus sirdsdarbus parādīt plašākai publikai.
B. Strautniece aicināja mecenātus atbalstīt studijas “Dzīne” dalībniekus, kā to, piemēram, darījis latviešu uzņēmējs Juris Kursītis, – savu īpašumu Inčupē izdaiļojis ar koktēlnieku veidotajām skulptūrām.
