Tik tiešām ar šādiem aptuveni 50 centimetru gariem nažiem, kas domāti cukurniedru u. c. ciršanai, vasaras praksē strādāja daži kādas rajona pamatskolas vecāko klašu zēni.
Tik tiešām ar šādiem aptuveni 50 centimetru gariem nažiem, kas domāti cukurniedru u. c. ciršanai, vasaras praksē strādāja daži kādas rajona pamatskolas vecāko klašu zēni. Viņi cirta krūmus. Iespējams, ka tas nebūtu nekas ārkārtējs, ja vien negadītos nelaime. Viens turēja zaru, otrs cirta… tieši rokā. Operācija Rīgas klīnikā ilga trīs stundas.
Uz manu jautājumu – kāpēc zēniem deva mačetes? – atkliedza: «Ko tad man vajadzēja dot – neasos zāģīšus? Zēni bija parakstījušies! Paskatieties, kas notiek darbmācības stundās!»
Esmu neizpratnē, vai tiešām tik «eksotiski» darba rīki jāuztic pusaudžiem? Vai darbus var vadīt saimnieciskais personāls? Kas atbild par bērnu drošību skolā, ekskursijā, sporta sacīkstēs?
Manuprāt, ja arī mačete u. c. nav minēti aizliegto rīku sarakstā, tad noteikumus diktē saprāts. Acīmredzot, mums, vecākiem, bērnam ir jāmāca, ka drīkst atteikties veikt tos darbus, kas apdraud viņa drošību un veselību (runa nav par kaplēšanu u. tml. vai izvairīšanos no darba). Dažādiem speciālistiem ieteiktu biežāk apmeklēt skolas, kad tajās rit intensīvs darbs, ne tikai tad, kad tās sapostas vai vizīte iepriekš zināma.
Mans nolūks nav panākt, lai kāds tiktu sodīts. Taču – vai bērnu traumas un ģimeņu pārdzīvojumi nav pārāk augsta cena pieaugušo bezatbildībai?
Sašutusī māmiņa
