Savu darbību šogad nolēmusi izvērst Brunavas pagasta z/s «Krišjāņi». Saimniecības pamatnozare ir graudkopība, pirms sešiem gadiem kā mazs atzars tai piepulcējās piena lopkopība, un nule iemēģināta jauna joma – augstvērtīgas liellopu gaļas ražošana.Šādu soli zemnieks Jānis Straģis spēris, veicot rūpīgus aprēķinus. «Pašlaik piena ganāmpulkā ir ap 200 slaucamu govju. Kā jau ierasts, šādā saimniecībā govīm dzimst gan telītes, gan bullīši. Līdz šim mūs interesēja perspektīvākās kandidātes, pārējie lopiņi tika nodoti uzpircējiem. Tā dara ne viens vien lopkopis, jaunlopu audzēšanu daudzi uzskata par nerentablu. Es ar saviem aprēķiniem pierādīju, ka tā tomēr nav. Paturot jaundzimušos lopus, ir mēslojums laukiem un darbs cilvēkiem, tam visam ir arī pievienotā vērtība,» stāsta J. Straģis.Prasa 18 mēnešu darbaZemnieka mērķis ir augstvērtīgas gaļas un tās izstrādājumu ražošana. Izpratni par to, kas ir kvalitatīva gaļa, Jānis guvis, braukājot pa Eiropu. Viņam īpaši iepaticies steiks. Kļūstot par šī ēdiena fanu, brunavietis nav ticis skaidrībā, kālab Latvijā šai maltītei neviens speciāli neaudzē liellopus. Vēlme pēc kvalitatīva produkta bija galvenais virzītājspēks, kas rosināja attīstīt papildu nozari.Lai iegūtu maltītei piemērotu produktu, zemniekam jāstrādā 18 mēnešus – liellops jāizaudzē, jānobaro un jāsagatavo lietošanai. Lopiem radītie apstākļi, barošana un piebarošana ietekmē gaļas kvalitāti. Uzskati par to, kura ir steika gatavošanai piemērotākā gaļas lopa šķirne, atšķiras. Daudzi par vērtīgākajiem uzskata ‘Holšteinas’ melnraibos buļļus, tādi tiek audzēti arī «Krišjāņos». Te dzimušos bullīšus līdz mēneša vecumam kastrē un, lietojot intensīvas ēdināšanas metodes, pusotra gada laikā nobaro līdz pat 800 kilogramiem dzīvsvarā.Īstenos pilnu ražošanas cikluLiellopu gaļas audzētājus Latvijā var sastapt, taču tikai daži nodarbojas ar gaļas pārstrādi. «Krišjāņu» saimniekiem ir krietna pieredze piena apstrādē, kurai pievērsušies zemās piena iepirkuma cenas dēļ. Šī iemesla dēļ zemnieki sākuši tirgot svaigpienu un gatavojuši biezpienu un krējumu. Tagad saimniecībā top daudzveidīga produkcija, maksimāli izmantojot visu, ko no piena var iegūt.Tāpat nolemts rīkoties ar liellopu gaļu. Šim nolūkam uzrakstīts un apstiprināts projekts Eiropas finansējuma saņemšanai. Saimniecības modernizācijā ieguldīti aptuveni 40 tūkstoši latu, daļa atvēlēta piena lopkopībai, pārējais – gaļas pārstrādei. Projekta īstenošanai ņemts arī kredīts bankā. Dārgākās esot bijušas pārtikas ražošanas iekārtas, no kurām pēdējās sola piegādāt šonedēļ. Vēl nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzinums kautuvei, kā arī darbinieka apmācība produktu gatavošanas procesam. J. Straģis lēš, ka pilns ražošanas cikls varētu sākties nākamgad, jo priekšā ražas pļauja, kurā aktīvi iesaistās arī pats zemnieks. Nākotnē iziet uz nišas produktuPirmie steika kandidāti «Krišjāņos» degustēti un realizēti uz Līgo svētkiem. Kamēr paša saimniecībā gaļas pārstrāde vienuviet vēl nav iespējama, produkciju pārstrādāt žāvējumos, desās un vītinājumos zemnieks devies uz Lietuvu.Runājot par produktu cenu, J. Straģis piekrīt, ka tā nav zema. «Ir svarīgi šo gaļu pozicionēt kā augstvērtīgu un ekskluzīvu produktu. Pašlaik svaigu liellopu gaļu pārdodam par sešiem latiem un 50 santīmiem. Desas tirgojam par astoņarpus latiem kilogramā. Bauskā pirktspēja ir zema, pievilcīgākas būtu lielveikalu ķēdes, kas nodrošinātu stabilu noieta tirgu. Taču kāju priekšā pieliek birokrātija,» teic J. Straģis.Savā saimniecībā izaudzēto brunavietis patlaban pārdod kā mājražotājs, bet, esot šādā statusā, ir ierobežota realizācija, jo pieļaujama produktu pārdošana tikai galapatērētājam. Lai varētu produkciju piedāvāt lielveikaliem, zemniekam jāiegūst jau minētais PVD atzinums.J. Straģis necer uz milzīgu peļņu, bet skaidri zina, ka tā būs sirdslieta. Viņš domā, ka nākotnē varētu ražot vītinājumus, nodrošinot izcilu kvalitāti un atrodot atbilstīgu noieta tirgu.Izkonkurēt Argentīnas gaļu«Malači! Latvijā nevar nopirkt normālu liellopu gaļu. Gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir gana izplatīta, taču lielākoties visi jaunlopi tiek pārdoti uz Turciju vai Vāciju, jo tur cena ir labāka. Latvijas iedzīvotājiem veikalos tiek piedāvāta importēta liellopu gaļa, saldēta, ar milzīgi garu realizācijas termiņu,» teic Bauskas lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Agris Veide.Viņš slavē brunavieša uzņēmību un ir pārliecināts, ka šādam biznesa virzienam ir perspektīva: «Tu neesi atkarīgs ne no viena, tev nav jādanco pēc uzpircēju stabules. Vienīgā rūpe ir kvalitatīvas produkcijas nodrošināšana.» Viņš sacīja, ka Latvijas restorāni steikam gaļu par 13 latiem kilogramā iepērkot no Argentīnas. Ja brunavietim izdosies atrast labu restorānu, tad «visam vajadzētu būt tikai plusos».
