Vēlos pastāstīt, kā Jelgavas autobusa šoferis izturējās pret mani, otrās grupas invalīdi.Piektdien, 16. novembrī, biju Vecumnieku novadā interesantā nodarbībā vecākiem. Tā kā dienas laikā nav neviena autobusa uz Misu, mājup nolēmu braukt ar Jelgavas autobusu plkst. 14.05 līdz pagriezienam, kas ved uz Bausku. Pieturā «Bāliņi» neviens pasažieris neizkāpa un neiekāpa. Palūdzu šoferim izlaist mani pagriezienā, jo tālu jāiet uz Misas pusi.No kura laika te ir pietura, vaicāja šoferis un piebilda – ko viņš varot darīt, ka man vēl tālu jāiet? Tomēr viņš pārdomāja un pieturēja pagriezienā. Laižot ārā, noteica: brauc bez maksas un vēl kā deputāte!Neko neteicu, tikai nodomāju – vai tikai pret deputātiem jāizturas cilvēcīgi? Turklāt autobusa vadītājam nav tiesību pazemot cilvēkus, jo vairāk ar invalīda kartīti. Un vai tad deputāti jāizlaiž pie katra staba?Tā kā vadītājam nebija vizītkartes, nekādu konkrētu vārdu minēt nevaru.Diemžēl tā nav tikai ar Jelgavas autobusu šoferiem vien. Ir dzirdēti visādi pazemojoši izteicieni arī no Bauskas autobusu vadītājiem. Piebildīšu – nedod, Dievs, kādam būt manā vietā! Diez vai kādam patiktu tādas «deputāta privilēģijas», kādas ir man.Autobusa vadītājam vajadzētu būt laipnākam un iejūtīgākam un, ja arī kas neapmierina, paturēt to pie sevis. Esmu ievērojusi, ka arī Bauskas pasažieru pārvadātājiem nav vizītkartes vai arī tā nolikta aiz muguras un izlasīt uzvārdu nav iespējams. Visādi karekļi un mantiņas gan ir, bet tā, ko vajag, nav.
