VERONIKAI KĻAVIŅAI no Codes rīt, 25. oktobrī, gaidāma skaista, apaļa jubileja. Veroniku ik dienu var manīt Bauskas vecajā tirgū.
VERONIKAI KĻAVIŅAI no Codes rīt, 25. oktobrī, gaidāma skaista, apaļa jubileja.
Veroniku ik dienu var manīt Bauskas vecajā tirgū. Netālu no vārtiem viņa pārdod dārzeņus.
«Bieži gadās, ka pienāk kundzīte manos gados un saka: ko ta’ jūs tur runājat, jūs jau stipri jaunāka par mani. Pati pie sevis nosmejos, jo tā jau nav,» teic Veronika. «Dārgiem sejas krēmiem naudu netērēju. Atceros, man bija 30 gadu, ak šausmas, toreiz pamanīju pirmo grumbiņu sejā. Satraucos ne pa jokam, sapratu – bez krēmiem nevar. Seja taču ir dvēseles spogulis.»
Veronika ļoti rūpējas par savu veselību. «Gaļu tikpat kā neēdu, ja nu vienīgi jubilejā. Nelietoju ceptu, sāļu un stipru ēdienu. Laikam jau tāpēc, ka esmu poliete, man ļoti patīk rosīties. Ik rītu ceļos pulksten piecos un vingroju. Sākumā guļus vingroju, tad sēdus un stāvus. Mierīgi varu nostāvēt uz vienas kājas, apļot vidukli kaut vai 50 reižu. Pašās beigās uz vietas paskrienu. Pēc tam uztaisu tēju no 16 ārstniecības zālītēm un izdzeru.
Pēc vingrošanas ir tik skaidra galva, ka laižu prom uz tirgu. Tur jau desmit gadu pārdodu savā zemītē audzētu produkciju. Nāk smiekli, cik ļoti nevarēju pierast pie tirgus. Līdzko ieraudzīju, ka nāk kāds pazīstams, uzreiz tēloju, ka zem letes kaut ko meklēju. Var jau saprast, līdz pat septiņdesmitiem gadiem dzīvoju Rīgā.
Vīrs ir atbildīgs par māju, ņem strādniekus. Žēl, ka tik maz laika atliek aušanai. Pašai ir lielās stelles. Senāk daudz audu galdautus, dvieļus, segas, piedalījos pat izstādēs Rīgā,» tā jubilāre.
Veronikai aizbildniecībā ir mazdēls. Puisis mācās budžeta grupā Rīgas Tehniskajā koledžā. «Katru mēnesi viņa iztikai vajag ap 60 latu, ar pensiju izskolot nevarētu, tāpēc daudz jāstrādā.»
Šovasar Veronika sev uzdāvinājusi jauku atpūtu. «Cilvēks taču vienreiz dzīvo, kāpēc gan neizbaudīt kaut ko jauku?! Aizbraucu Raita Ābelnieka organizētā ekskursijā uz Vāciju, Poliju, Beļģiju un Franciju. Biju visvecākā, daždien kājām nācās pat desmit kilometru noiet. Ļoti patika vērot paisumu un bēgumu Lamanšā. Īpaši iespaidi atmiņā no Eifeļa torņa un Parīzes Dievmātes katedrāles. Vēl gribētu kaut kur aizbraukt,» atklāj codiete.
Broņislava Ceplīte: «Izpalīdzīga, strādīga, viņai nepatīk par cilvēkiem klačoties un daudz par sevi stāstīt. Ļoti tīrīga un kārtīga kaimiņiene.
