Vai Eiropas Savienības valstīs ir nepilsoņa statuss? Ja nav – kā pārvērtīsies mūsu 500 tūkstoš nepilsoņu? Viņi būs patvēruma meklētāji? Visi automātiski kļūs pilsoņi?
Vai Eiropas Savienības (ES) valstīs ir nepilsoņa statuss? Ja nav – kā pārvērtīsies mūsu 500 tūkstoš nepilsoņu? Viņi būs patvēruma meklētāji? Visi automātiski kļūs pilsoņi?
Pēc Naturalizācijas pārvaldes publicētās informācijas «Pilsonība Latvijā un Eiropas Savienībā», ES pilsonību iegūst tikai tie iedzīvotāji, kam ir kādas ES dalībvalsts pilsonība. Nav tādu ES pilsoņu, kas nebūtu kādas dalībvalsts pilsoņi. Tātad, Latvijai iestājoties ES, automātiski tikai Latvijas Republikas pilsoņi kļūs par ES pilsoņiem, kuriem savienība neizvirza nekādas papildu prasības.
Unikāls statuss
Kā Saeimas ESIC skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes juridiskā departamenta vadītājas vietniece Ilze Juhansone, ES valstīs nepilsoņa statusa nav, tāds tas ir tikai Latvijā. Nedz iestāšanās sarunās par personu brīvu pārvietošanos, nedz par iekšlietām nav celta prasība pēc šāda statusa maiņas, informē Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības integrācijas nodaļas vadītāja Lelde Līce-Līcīte. Latvijas sarunvedējs Andris Ķesteris prognozē, ka šāds statuss Latvijas nepilsoņiem paliks arī Eiropas Savienībā.
Kāpēc tas tik unikāls? ES tie, kas nav pilsoņi, ir ārvalstnieki, un tie, kas dzīvo ilgāk par sešiem mēnešiem attiecīgā teritorijā – pastāvīgie iedzīvotāji. Tie, kuri, dzīvodami ES, ir atteikušies no savas valsts pilsonības un nav ieguvuši ES valsts pilsonību, ir bezvalstnieki, skaidro Lelde Līce-Līcīte. Piemēram, Igaunijā dzīvojošie imigranti pēc likuma ir ārvalstnieki.
Tiesības
Latvijas nepilsoņi pēc definīcijas nevar būt «patvēruma meklētāji», jo viņi šeit jau ir legāli pastāvīgie iedzīvotāji, uzsver Ilze Juhansone. Tie kļūs par ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kam nebūs ne tiesības brīvi pārvietoties, uzturēties un strādāt citās ES valstīs, ne tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Toties uz jebkuru ES dalībvalsts iedzīvotāju attiecas starptautiskajos dokumentos noteiktās pamattiesības, bet ES valstīs – dažas ES piešķirtās tiesības.
Latvijas nepilsoņiem būs:
tiesības iesniegt petīciju Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudsmenim;
tiesības vērsties ES institūcijās vienā no ES oficiālajām valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā;
tiesības noteiktos gadījumos saņemt Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas dokumentus.
ES valstīs pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, un, saskaņā ar ES direktīvu, pēc iestāšanās tās būs jādod tiem ES pilsoņiem, kuri ilgāk par sešiem mēnešiem būs dzīvojuši Latvijā. Tas, vai šādas tiesības piešķirt visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, paliek Latvijas likumdevēja – Saeimas – kompetencē.
