Kāpēc valstij un pašvaldībām jāatbalsta vietējie uzņēmumi, un kā to darīt?
Lolita Čigāne, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Noturēt jauniešus
Valstij svarīgi ekonomiskajā apritē iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku katrai grupai piemērotā veidā. Mikrouzņēmumu nodokļa likums krīzes laikā atraisīja daudzu radošo cilvēku un uzņēmējdarbības potenciālu. Pašlaik vajag ko jaunu, un Saeima gatavo ne tikai jaunuzņēmumu, bet arī sociālās uzņēmējdarbības likumu, atbalstu uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu, ko plānots sākt no 2018. gada.
Jaunuzņēmumu likuma mērķis ir šaurs – mobilizēt cilvēkus, kas Latvijā ir gatavi attīstīt augsta riska potenciāli ienesīgas idejas ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Te parasti darbojas jauni ļaudis, kuru prasmes un zināšanas ir viegli izmantojamas citās valstīs.
Jaunuzņēmumu atbalsta likumprojekts rāda, ka valsts redz perspektīvu inovatīvajos biznesa modeļos. Tas ļaus attīstīties uzņēmumiem ar radošām idejām un produktiem, kuriem citādi būtu sarežģītāk sākt darbību. Tā būs iespēja celt Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū, vienlaikus noturot talantīgus cilvēkus. Šis regulējums nekādā veidā nepasliktina citās jomās strādājošo jauno cilvēku situāciju – jaunajiem zemniekiem joprojām pieejams atbalsts no Lauku attīstības pro-grammas, citiem uzņēmējiem – no Eiropas struktūrfondiem.
Roberts Cešeiko, SIA «Nord Ast» vadītājs Vecumnieku novada Stelpē
Atbalstīt kooperāciju
Valsts atbalsts tehnoloģiju attīstības uzņēmumiem ir vajadzīgs, jo tās palīdz cilvēkiem dzīvot un ražot vieglāk. Taču uzmanība tikai dažādu virtuālo tehnoloģiju veidošanā radīs problēmu, ka cilvēki vairs nesapratīs, kā dzīvot reālajā pasaulē. Mākslīgais intelekts, šķidra pārtika pudelītē – tā būs nākotne, un tās radīšanai vajadzīgas inovācijas. Taču nezudīs arī senās vērtības, cilvēki atgriežas, piemēram, pie maizes, piešķirot tai jaunu garšu.
Skriešana pakaļ nereālām lietām traucē cilvēkam rūpēties par sevi, tā ir tikai aizbildināšanās, ka neesošu pokemonu meklēšana apkārtnē liek cilvēkam izkustēties, lai ievilktu viņu virtuālajā nerealitātē, liktu tai tērēt vairāk naudas. Ražošanā bez datora un automatizācijas nevar iztikt, taču tā jāuzlabo, lai palīdzētu saglabāt ilgāk cilvēku pamatvērtības.
Man kā jaunam uzņēmējam, kas pirmo reizi sāk pārtikas pārstrādes biznesu, pašvaldība varētu palīdzēt veidot piegādātāju tīklu, piemēram, atbalstot bioloģisko augļu un dārzeņu saimniecību apvienošanos kooperatīvā, lai mūsu ražotnei būtu vietējie produkti, ko pārstrādāt. Bioloģisko ražotāju kursos jau esam izveidojuši domubiedru grupu, bet noderētu atbalsts tehnikas iegādē, jaunu kontaktu veidošanā u. tml.
Ludmila Knoka, Rundāles novada pašvaldības uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja
Jāsagatavo atspēriena laipa
Jāpalīdz visiem, kas vēlas kaut ko darīt, lai valstī ekonomisko situāciju mainītu uz labo pusi. Jaunie uzņēmēji ir cilvēki, kuri ir gatavi iziet no savas komforta zonas un sākt smagi strādāt.
Atslēgas vārdi uz augšupejošu ekonomiku ir «cilvēks», «sadarbība» un «uzticība». Pašvaldībām savas teritorijas pārvaldība jābalsta uz iedzīvotāju vajadzībām, izveidojot stabilu pamatu vai atspēriena tiltiņu tiem, kuriem ir idejas, mērķi un kuri ir gatavi sākt biznesu. Tos sauc par atbalsta instrumentiem, un to daudzveidību un pieejamību katrā pašvaldībā nodrošina pēc savām iespējām un resursiem – no informatīva atbalsta līdz finanšu granta izsniegšanai un tirdzniecības misijas organizēšanai. Cilvēki ir galvenais resurss jebkurai pašvaldībai, tāpēc politiķiem un speciālistiem rūpīgi jādomā, kā izveidot tādus apstākļus, lai resursi neiet mazumā.
Pēc maniem novērojumiem, piedāvājums nav elastīgs un neatbilst pieprasījumam, piemēram, tiek piedāvāta biroja noma, bet sākt biznesu ar lieliem administratīviem izdevumiem nav gudri, tas kropļo finanšu plūsmu. Tādu piemēru daudz.
