Kā jūs vērtējat veikumu veselības aizsardzības sistēmā, valsts drošības stiprināšanā un pilsoniskās sabiedrības stabilizēšanā Latvijā pērn?
Gudri pilnveidot
Mirdza Brazovska, SIA «Bauskas slimnīca» direktore:
Kaut gan ar finansējumu tālāk par 3% no iekšzemes kopprodukta netikām, veselības aprūpe pērn ne tikai ir izdzīvojusi, bet vērojama pozitīva dinamika. Ir jauni medikamenti, ar kuriem ne onkoloģija, ne cukura diabēts vairs nav fatālas diagnozes. Jaunas tehnoloģijas ienākušas privātajās struktūrās, par tām gan maksā paši pacienti, taču cilvēki var izvēlēties modernu diagnostiku, laboratorijas izmeklējumus, terapiju.
Ļoti negatīvi ir tas, ka joprojām nav vienotas kadru politikas, speciālistu trūkst, un viņi nesaņem adekvātu samaksu. Šogad atvēlētie 10 miljoni eiro dod katram nedaudz procentu pie algas, taču cilvēki negrib, lai kaut ko piemet, bet lai samaksā par padarīto, jaunajiem ir skaidra nākotnes karjera un atalgojums. Veselības aprūpe jāfinansē tā, lai nepaliekam pie sasistas siles, no kuras netiekam ārā. Risinājums varētu būt pareiza obligātā apdrošināšana. Jāizlīdzina virzienu attīstība, lai neatstātu novārtā pārējos, izceļot vienu, bet pilnveidotu sistēmu kopumā.
Jābeidz mocīties ar e-veselību! Tā ir vajadzīga, jo noņemtu dublētās pārbaudes un liekos papīrus. Ar to naudu, kas Veselības ministrijai ir, izdarīts daudz, tikai vietām izpildījums jālabo. Norādām uz kļūdām, kas jānovērš mācību gaitā.
Lēmumi ir pieņemti
JURIS DALBIŅŠ, ģenerālis, bijušais Bruņoto spēku komandieris:
Izaicinājumu, kādi sabiedrībai visā Eiropā ir pašlaik, vēl nav bijis. Ģeopolitiskajā situācijā apgriezienus uzņem ietekmes sfēru pārdale pasaulē. Un tas vienmēr paaugstina apdraudējumu riskus. Turklāt šo lielo spēlē mums, mazajiem, nav nedz tās jaudas, nedz iespējas procesus būtiski ietekmēt. Latvijai pašreiz svarīgi atcerēties, ka mūsu stratēģiskais partneris ir Amerikas Savienotās Valstis.
Latvijā attiecīgo nozaru speciālisti un amatpersonas līdz šim galveno ir paveikuši, iespējamie draudi ir identificēti. Es ļoti ceru, ka augstākajām amatpersonām par notiekošo informācijas ir pietiekami. Jautājums pa-liek – cik valstij, kā arī privātajām struktūrām ir reālas jaudas, lai šos riskus un draudus spētu mazināt. Par valsts ārējo drošību – par armiju –, kā arī par valsts iekšējo drošību, kura jāgarantē policijai, politiskie lēmumi ir pieņemti, finansējums ir nosaukts. Tagad ir svarīgi, lai šo naudu apgūtu precīzi tām jomām, kurām tā atvēlēta.
Par Eiropā notiekošo tā dēvētajā bēgļu jautājumā mans viedoklis ir: tie nav bēgļi. Eiropa pašlaik plānoti tiek piebāzta pilna ar cilvēkiem, kuriem ir pilnīgi atšķirīga dzīves uztvere un citi uzskati par attiecībām sabiedrībā. Eiropas lielākā problēma – nepareiza izpratne par demokrātiju. Tā vairs nenodrošina kārtību, bet rada tikai jukas un pazemina vispārējo sabiedrības drošību.
Izveidots NVO fonds
Rasma Pīpiķe, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, bijusī baušķeniece:
Demokrātijas stiprināšana šodienas kontekstā nozīmē arī sabiedrības drošības saglabāšanu. No pērn paveiktā minēšu dažus nozīmīgākos darbus. 2015. gadā biedrība «Latvijas Pilsoniskā alianse» pēc 11 gadu ilga darba panāca, ka tiek izveidots Nacionālais nevalstisko organizāciju (NVO) fonds aptuveni 400 000 eiro apmērā no valsts budžeta līdzekļiem. Fonda līdzekļi konkursu veidā tiks izmantoti, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību un nodrošinātu sabiedrības līdzdalību Latvijā politikas veidošanas procesā. Labi un kvalitatīvi, iedzīvotājiem nozīmīgi likumi nevar tapt bez sabiedrības līdzdalības. Šis fonds radīs iespēju dažādām sabiedrības grupām aizstāvēt savas intereses vairākās jomās.
Pērnā gada nogalē panācām, ka netiek veikti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredzēja organizāciju saimnieciskās darbības ierobežošanu. Tas daudzām organizācijām nozīmētu darbības izbeigšanu.
Saeimā tika sākts sociālās uzņēmējdarbības tiesiskā ietvara izstrādes process. Sociālā uzņēmējdarbība ir veids, kādā risināt sabiedrībai nozīmīgas problēmas jomās, kurās uzņēmēji neredz iespēju attīstīt komercdarbību.
Beidzot Latvijā ir izstrādāts Brīvprātīgā darba likums. Skaitliski biedrību un nodibinājumu sektors Latvijā ir audzis par 12%.
