Kā patvēruma meklētājus uzņemsim? Kādas problēmas var nākties risināt valstij un sabiedrībai?
Vai jūtamies vāji?
Solveiga Ikerte, uzņēmuma «Novads» īpašniece Bauskā:
Izlasīju Ingunas Baueres grāmatu «Lizete, dzejniekam lemtā», tur ir ļoti emocionāli aprakstīta Latvijas ļaužu bēgšana no Vidzemes līdz Jūrkalnei un tālāk līdz Zviedrijai. Bija apsolīts, ka tautas mīlētajam un godātajam rakstniekam Kārlim Skalbem būs vieta laivā, bet izdzīvošanas instinkts spēcīgāks par visu, par vietu laivā jācīnās, un visiem tās nepietiek… Es velku paralēles ar mūsu tautiešu bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā un pēc tā. Zviedrija, Vācija, Kanāda, Austrālija – turp devās mūsējie. Tagad citi bēg pie mums. Solidaritātei un morālajai atbildībai tomēr jābūt.
Visa šī bēgļu lieta man visvairāk liek domāt par mums pašiem, par Latviju. Kā mēs pārvaldām savu valsti, kā paši te dzīvojam? Ja jūtamies tik vāji, ka baidāmies no 250 bēgļiem un domājam, ka tie varētu sagraut Latviju, tad tiešām sakne jāmeklē mūsos pašos un valsts poli-
tikas veidotājos. Tagad ceļ traci
250 bēgļu dēļ, bet cik tūkstoši te gadiem dzīvo bez latviešu valodas?
Neesmu gaišreģe, nezinu, kā tas viss pagriezīsies, bet ceru, ka tik ļauni nebūs, kā daži te iztaisās. Mums jābūt stipriem savā pārliecībā, savās tradīcijās, savā ekonomikā, tad pāris simtu cittautiešu integrēšana draudus neradīs.
Pie visa gatava?
Sarmīte Avota Iecavas novadā:
Neiebilstu pret to, ka jāpalīdz cilvēkiem, kas nonākuši lielās grūtībās, taču man nav pieņemami, ka bēgļiem uzreiz maksā pabalstus, nodrošina dzīvesvietu, bet pašiem nekas nav jāiegulda. Mums viss jānopelna – mēs šeit strādājam, maksājam nodokļus, bet viņi ieradīsies pie visa gatava, un ne par ko nebūs jāatbild!
Nav pārbaudīts un pierādīts, ka visi no Āfrikas bēgošie ir kara apdraudēti. Domāju, ka daļa ir tādi paši kā mūsu tautieši, kas aizbraukuši uz citām valstīm labākas dzīves meklējumos. Šiem cilvēkiem Latvija būs tikai durvis uz Eiropu, viņu attieksme būs līdzīga kā mūsu ekonomiskajiem migrantiem, kuri strādā un maksā nodokļus citur, bet viņu vecāki ar pensijām jāuztur mums šeit. Tad, kad Latvijā viss būs labi, ne viens vien atcerēsies, ka te viņam ir dzimtene, bet grūtības ne katrs gatavs paciest un pārvarēt.
Man bail no musulmaņu skaita pieauguma Latvijā, jo šīs ticības radikālie piekritēji ir nodarījuši daudz ļauna nevainīgiem cilvēkiem visā pasaulē. Viņu fanātisms ir biedējošs.
Piekrītu, ka bēgļi atbrauc, meklē šeit darbu, integrējas, mācās valodu, tāpat kā mēs svešā valstī pieņemam tās valodu, tikumus un likumus. Ja valsts tevi uzņem, tev jāciena tās kārtība un jāuzņemas pienākumi, nevis tikai jāpieprasa tiesības.
Tā būs jauna pieredze
Daiga Holma, iekšlietu ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos:
Prognozēt precīzi, kā bēgļu uzņemšana ietekmēs valsts budžetu, vēl nav iespējams. Lielāko daļu izdevumu plānots segt no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu. Šo summu varēs izlietot personu integrācijai sabiedrībā, valodas un izglītības risināšanai, dzīvesvietas nodrošināšanai, uzturēšanās pabalstam, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Latvijai būs pieejams finansējums no fonda, kur līdz 2020. gadam septiņi miljoni eiro paredzēti integrācijai.
Jārēķinās ar papildu izdevumiem, jo īsā laikā būs liela papildu pieteikumu apstrāde. Iekšlietu ministrs aicinājis Eiropas Komisiju 6000 eiro izmantošanas nosacījumus padarīt elastīgākus. Mēs līdz šim neesam iesaistījušies ES patvēruma meklētāju uzņemšanas programmās, līdz ar to mums nav izveidota ne tiesiskā, ne praktiskā sistēma, kādā veidā to īstenot, – kā integrēt šos cilvēkus sabiedrībā, darba tirgū, palīdzēt pārkvalificēties, atrast mītnes vietu pēc patvēruma meklētāju izmitināšanas centra «Mucenieki» atstāšanas.
«Muceniekos» pašlaik adekvātus sadzīves apstākļus var nodrošināt 100 personām, ārkārtas situācijā te var izmitināt līdz 200 cilvēku. 250 patvēruma meklētāji tiks uzņemti pakāpeniski divu gadu laikā, līdz ar to vietas «Muceniekos» pietiks.
