Kā jūs komentējat pērnās zāles dedzināšanas trakumu mūspuses novados un visā Latvijā?
Lielāku nodokli vajadzētu visiem
Aivars Mačeks, Iecavas novada domes zemes ierīcības dienesta vadītājs:
Nepiekrītu apgalvojumam, ka Iecavas novadā kūlu dedzina vairāk nekā citos bijušā Bauskas rajona novados. Arī Bauskas un Vecumnieku pusē to dedzina aktīvi. Sazinoties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvjiem, uzzināju, ka līdz 23. martam Bauskas novadā reģistrēti par sešiem ugunsgrēkiem vairāk, bet Vecumnieku novadā par pieciem mazāk nekā Iecavā.
Iecavas novadā visvairāk kūlu dedzina Zālītes ciema apkārtnē. Laikā, kad gandrīz katram Zālītes iedzīvotājam bija nepieciešama zeme sakņu dārza ierīkošanai un mājlopu uzturēšanai, zemesgabali tika sadrumstaloti. Tagad situācija ir mainījusies, un liela daļa šo zemesgabalu nav apstrādāta. Neapstrādātiem zemesgabaliem, kas mazāki par vienu hekt-āru, netiek uzlikta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme, kas, manuprāt, nav pareizi. Ar papildlikmi būtu jāapliek lauksaimniecības zeme, jau sākot no 0,1 ha platības. Tas mudinātu zemi sakopt ne tikai lielo platību saimniekus.
Esmu apskatījis novada ciemus un to apkārtni. Pārrunājot šo problēmu ar iedzīvotājiem, rodas pamatotas aizdomas, ka Zālītes ciema apkārtnē uzdarbojas ļaunprātīgi dedzinātāji.
Es labprāt sadarbotos ar VUGD, lai palīdzētu noskaidrot īpašniekus, kuru teritorijā dedzināta kūla.
Bargākus sodus
Evita Beitlere, Jelgavas reģionālās vides pārvaldes kontroles daļas vadītāja:
Vides dienesta speciālistu skatījumā kūlas dedzināšana ir visas Latvijas kopēja problēma. Tā ir kā tradīcija negatīvā nozīmē, ar kuru varam tikai cīnīties, kas pagaidām, redzot notiekošo, rit nesekmīgi. Pārvaldes kompetencē nav kūlas dedzināšanas kontrole un preventīvie pasākumi, tomēr situāciju vērtējam kā neapmierinošu. Likumdošanā ir pieņemti vairāki diezgan bargi sodi – zemes īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiek samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu var uzlikt naudas sodu gan par kūlas dedzināšanu, gan par zemes neapsaimniekošanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos.
Zemes īpašniekiem un pārvaldītājiem būtu jāpieskata, lai viņu apsaimniekotajā teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Tiek bojāti īpašumi, nodarīts kaitējums dzīvajai radībai. Pārvaldes ieskatā – būtu jānoteic vēl bargāki sodi un jāīsteno nopietns izglītojošais darbs, lai mainītu cilvēku domāšanu, norādot uz konkrētiem faktiem, kāds kaitējums no zāles dedzināšanas rodas laukiem. Jāsaprot, ka pašreizējā situācijā darbs, ko iegulda ugunsdzēsēji, ir nenovērtējams, jo apzināti ļaunprātīgas cilvēku rīcības dēļ tiek tērēti valsts resursi.
Cerību ir maz
MĀRIS PLĒSNIEKS, VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTA VECUMNIEKU POSTEŅA KOMANDIERIS:
Vērojot norises dabā, šķiet, īstais pērnās zāles dedzināšanas trakums mūsu pusē vēl nav sācies. Tajās dažās siltajās dienās cilvēki sarosījās, taču, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, pie mums zeme vēl ir diezgan mitra, pielaist uguni pērnajai zālei nav nemaz tik viegli.
Protams, gribētos, lai kūlas dedzinātāji šopavasar nebūtu tik aktīvi, taču cerību ir maz. Tā liek domāt joprojām daudzas nesakoptās teritorijas. Zinot to īpašniekus, nākas domāt, ka pērno zāli viņi spēs likvidēt tikai ar dedzināšanu. Mans secinājums kādam var likties skarbs, bet, ja zemes īpašniekam nav naudas tās apsaimniekošanai, tad labāk zemi pārdot tiem, kas to spēj izdarīt. Vairumā gadījumu tā uzvedas gados veci cilvēki. Emocionāli viņus var saprast, bet ir jābūt reāliem. Tieši vecāki ļaudis nereti pārvērtē savus spēkus un nonāk nelaimē.
Nedomāju, ka sodu paaugstināšana situāciju mainīs. Bijuši centieni izvērst skaidrojošo kampaņu par kūlas dedzinātāju nodarīto postu dabai. Varbūt te var strādāt vēl aktīvāk, tādējādi apelējot pie cilvēku sirdsapziņas. Bet galvenais, manuprāt, jāpanāk, lai uz ziemu nepaliktu nesakopti lauki un ceļa malas.
