Lai uzlabotu ekonomisko situāciju, tiek apsvērta iespēja atbalstīt mazos uzņēmumus, kā arī veicināt jaunu rašanos. Vai Latvijā var sagaidīt mikrouzņēmumu masveida dibināšanu?Jārealizē ieteikumi ŽANETA JAUNZEMA-GRENDE, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja:Šajos apstākļos bez darba palikušajiem nav labu alternatīvu – darbu atrast ir sarežģīti. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir radīt visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušie varētu parūpēties par sevi, izveidojot savu mikrouzņēmumu. Ritenis no jauna nav jāizgudro – ir tikai jāpārņem viens no nedaudzajiem Eiropas Savienības (ES) regulējumiem, kuru, atšķirībā no vairuma mazāk svarīgo, Latvija vēl nav ieviesusi – ES ieteikumus attiecībā uz mikro, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu. Pašlaik pozitīvi vērtējama Ekonomikas ministrijas pirmā iniciatīva šajā virzienā – darbs fiksētā nodokļa projekta izstrādē. Gaida likumu JĀNIS KALNIŅŠ, Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs:Skaistkalnes pagastā uzņēmumu skaits ir neliels. Gaidām, ka radīsies jauni mazie uzņēmumi, jo ekonomiskā situācija ir gana bezcerīga, lai cilvēki arī sāktu savu biznesu. Pašlaik pamatā ir divi varianti – braukt prom vai sākt kaut ko veidot pašiem. Tomēr jāatceras, ka mikrouzņēmumi ir tikai sevis pabarošanai un uz tiem balstīt visu valsti nebūtu prāta darbs.Iespējams, ka daudzi gaida privātās partnerības likumu, jo tas pavērtu iespēju pašvaldībām sadarboties ar uzņēmējiem, slēdzot līgumus dažādās jomās. Piemēram, ceļu uzturēšana vai transports. Tas ļaus pašvaldības vadībai vairāk laika veltīt citām nozarēm, jo saimniecisko darbību varēs atdot privāto uzņēmēju rokās. Birokrātija aug AGRIS LAZDIŅŠ, SIA «Aiva auto» valdes loceklis:Tagad iegūt nepieciešamās licences, nopirkt transporta līdzekļus un sākt uzņēmējdarbību – gandrīz neiespējami. Neticu arī pozitīvām pārmaiņām, kuras ieviesīs «no augšas». Samazināt atskaišu skaitu un apjomu sola jau sen, bet kopš tā laika tas divreiz pieaudzis. Palielinās arī dažādi papildu izdevumi. Piemēram, ir tādi kases aparāti, kas lūst biežāk, bet labot jāved uz Rīgu. Samazinājies arī darba apjoms – pagājušā gada maijā cilvēki brau- ca ekskursijās, izlaiduma klases pulcējās uz vasaras braucieniem, šogad – gandrīz neviena. It īpaši satrauc valdības pēdējie paziņojumi. Ja nebūs naudas cilvēkiem, tad arī uzņēmēju preces un pakalpojumus nepirks.
