Krievija un Baltkrievija šajā nedēļā pie Baltijas valstu robežām rīkoja armijas treniņus «Zapad 2017». Kā vērtējat militārās mācības, to nozīmi, iespējamās provokācijas un draudus?
Bažas un neziņa
Nataļja Kartiševa Iecavā:
– Medijos klausoties un lasot ziņas un viedokļus par Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām «Zapad 2017», rodas bažas, kāpēc tās jārīko tik tuvu Latvijas robežai. Vienkārši trenēt armiju taču var jebkurā vietā. Klusībā baiļojos, vai tas nav agresijas izmēģinājums pret Baltijas valstīm. Esmu to pārrunājusi ģimenē un darbā, mums tas rada bažas.
Ja notiktu kāda provokācija vai pat nopietns uzbrukums, es tam nebūtu gatava. Tam neviens nevar pienācīgi sagatavoties. Pa ausu galam esmu dzirdējusi, ka ārkārtas situācijā paredzēta cilvēku apziņošana, bet nezinu, kā tas notiek un kā man jārīkojas. Zinu, ka valstij ir krājumi un līdzekļi «X stundai», taču nedomāju, ka mēs kā vienkārši cilvēki varam ko darīt vai ietekmēt lietas labā. Man ir iespaids, ka valdošo aprindu lēmumi no mums nav atkarīgi. Tikai jācer, ka nekas ļauns nenotiks.
Krievijas militārās mācības un armijas spēku pārvietošanos uztveru kā iebiedēšanu un ieroču žvadzināšanu. Neuzticos arī Krievijas armijas ziņojumiem par mācību dalībnieku skaitu – tas, visticamāk, ir lielāks. Tas, ka nevaram ticēt tik lielam kaimiņam, rada lielākās bailes.
Vēl nekas nav beidzies
JURIS DALBIŅŠ, baušķenieks, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris:
– Lai arī ir paziņots par mācību «Zapad 2017» aktīvās fāzes beigām, nekas jau īstenībā vēl nav beidzies. Tagad vērosim, kā un cik daudz Krievijas karaspēka atgriezīsies savās dislokācijas vietās. Tikai pēc tam varēsim runāt, vai notikušas kādas reālas spēku izmaiņas. Tad arī varēs gūt apliecinājumu Krievijas armijas izvietojumam pie savas valsts rietumu robežām.
Katrai valstij, saskaņojot to ar kaimiņiem, ir tiesības rīkot militārās mācības savā zemē vai kopā ar sabiedrotajiem. Tikai pēc mācību izvērtējuma varēsim secināt, vai šī saskaņošana bijusi godprātīga vai kaut kas ticis arī negodīgi slēpts. Nav noliedzams Krievijas politiskais uzstādījums būt par reģiona lielvalsti, tostarp bijušajā PSRS teritorijā. To Krievija cenšas paust ar savām militārajām aktivitātēm.
Šīs mācības vēlreiz apliecināja, cik pareizi savulaik bija mūsu lēmumi par iestāšanos NATO, par mūsu karavīru līdzdalību militārajās misijās ārzemēs. Mēs, lai arī neliela pēc teritorijas, tomēr esam valsts, pret kuru kaimiņi neiedrošinās izturēties kā pret kaut ko nenozīmīgu. Viņi ir spiesti respektēt mūs un mūsu sabiedrotos.
Neraudzīties caur pirkstiem
Daļa Grībauskaite, Lietuvas prezidente, no intervijas Lietuvas Sabiedriskajam radio:
– svarīgi sniegt pasaules līderiem un starptautisko organizāciju vadītājiem objektīvu informāciju par norisēm mūsu reģionā tieši no pirmavotiem, pasaule nedrīkst skatīties caur pirkstiem uz Krievijas agresīvajām darbībām.
Mācības «Zapad» notika apmēram mēnesi. Mēs redzējām militārās klātbūtnes pieaugumu un gatavošanos. Nevajadzētu koncentrēties tikai uz laiku no 14. līdz 20. septembrim, jo tā ir tā sauktā aktīvā fāze. Patiesībā tā ir VIP daļa, kad ierodas viesi, tā ir mācību demonstrācija. Pirms un pēc šī datuma ir lielākais aktivitātes pieaugums.
Par mācību «Zapad» agresivitāti un uzbrūkošo raksturu liecina, ka tiek modelēts reāls konflikts ar
NATO dalībvalstīm. Notiek datu slēpšana par mācību mērogu un scenāriju, karavīru un taktiskā bruņojuma dislokāciju.
Ar prieku varu teikt, ka esam labāk sagatavoti nekā mācību «Zapad» laikā 2009. un 2013. gadā.
Publicēti fragmenti no D. Grībauskaites sarunas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu un intervijas Lietuvas Sabiedriskajam radio. Avots: ziņu aģentūra LETA.
