Ieva Litiņa, Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības eksperte
Dārzeņu daudz
– Smagākais šovasar bija pārmērīgie nokrišņi, Ja salīdzina ar Latgali un dažiem Kurzemes rajoniem, raža Zemgalē ir laba. Tomēr kopējais naudas iznākums laukkopjiem būs mazāks, jo graudi nokulti ar lielāku mitrumu. Parasti tas ir 14 – 15%, bet šogad bija vairāk, un tas rada lielākas pirmapstrādes izmaksas. Tagad zemnieki vēl kuļ pupas, un varbūt kādu lauku nāksies norakstīt. Atsevišķam zemniekam tas ir sāpīgi, bet kopumā Zemgalē situācija ir laba.
Dārzeņu raža ir liela, taču var rasties problēmas ar glabāšanu. Sīpolu raža ir izcila daudzuma ziņā, bet, ja tie pamirkst uz lauka, kvalitāte krītas. Ja zemnieki tos paguva novākt saulainajā nedēļā, glabāt būs vieglāk, jo mitros nevar pienācīgi izžāvēt ar piespiedu ventilāciju. Kartupeļus un burkānus vēl vāc, un visas cerības liktas uz oktobri. Arī bumbuļi glabājot var pastiprināti bojāties. Līdzīgi ir ar burkāniem, tomēr esam labākā situācijā nekā kaimiņi lietuvieši, kur vēl šonedēļ redzēju lielus nenovāktu burkānu laukus, vagās stāvēja ūdens. Kāpostiem šī vasara bija ideāla, jo tiem daudz siltuma nevajag, bet slapjums patīk. To vākšana vēl priekšā.
Armīns Timinskis, Rundāles novada zemnieku saimniecība «Līdakas»
Gads bijis labs
– Zemnieku saimniecībā apstrādājam aptuveni 440 hektārus sējplatības. Šogad raža bija laba. Laikus sākām kult kviešus. Tie laikus nogatavojās, un nekavējoties sākām darbus. Lielāko daļu sējplatības nokūlām pirms spēcīgajiem lietiem, tāpēc mūsu saimniecībā ražu laikapstākļi teju neietekmēja. Ražas kvalitāte bija augsta, un lielākā daļa nodota pārtikā.
Šonedēļ pabeidzām ziemas rapšu sēšanu. Jau pirms pēdējām lietavām lielākā daļa lauku bija apsēta. Šogad veiksmīgi izmantojām katru dienu, ikvienu iespēju, lai laikus paveiktu darbus. Tiesa, lietus ietekmē sēja, salīdzinot ar pērno gadu, aizkavējās par aptuveni divām nedēļām.
Šogad laukus apstrādājām pa atsevišķām platībām, ne visus uzreiz. Aparām, nošļūcām, kultivējām un tad sējām pa atsevišķiem zemesgabaliem. Lietus traucēja lauka pupu novākšanai. Pupas gribējām novākt agrāk. Tiesa, arī pupu raža ir laba, un nekas slikts nenotika, kaut pākšaugi uz lauka nostāvēja ilgāk, nekā plānots.
Māris Kaminskis, Valles pagasta dārzkopības saimniecība «Dzērves»
Ābolu par pusi mazāk
– Sezona nebija labvēlīga augļiem, kaut arī nav tik slikti, kā gaidījām. Ābolu ir par pusi mazāk. Tā kā kociņus nemiglojam, daudz parādās kraupis un puve. Neskatoties uz ekstrēmo pavasari, tomēr raža ir, brauc lasītāji un ved projām. Ziemas šķirnes sliktāk glabāsies kraupja dēļ.
Labi ražoja plūmju šķirne ‘Krupnana Raņņaja’, ‘Skoroplodnaja’, ‘Komēta’, ‘Viktorija’, kaut arī augļi bija mazāki. Bija arī puve, tāpēc tās ātri jāizmanto. No saldajiem ķiršiem lasījām ‘Sunburst’ un mazliet dzeltenos, kas ir pašapputes šķirnes, tāpēc labāk atkopās pēc pavasara sala un vasaras mitruma.
Salnas un slapjums ietekmēja gan augļus, gan augļu koku stādu augšanu. Sezonas sākumā bija labs uzrāviens, bet pēc tam nespējām irdināt zemi, jo lietus to nemitīgi noblīvēja. Salnas var mazināt ar dūmošanu un rasināšanu, bet sals mīnus seši grādi pavasarī bija pārāk liels. Katru gadu laiks sagādā jaunus pārsteigumus, jāgaida nākamā vasara.
