Vēl neizmantotās iespējas uzņēmējdarbībai Bauskas, Iecavas, Vecumnieku novadā. Kādi būtu ieteikumi, plāni?Iespējas ir ILZE TIJONE, BAUSKAS NOVADA DOMES ATTĪSTĪBAS UN PLĀNOŠANAS NODAĻAS VADĪTĀJA:Iespējas uzņēmējdarbības attīstībai Bauskas novadā ir, lai tikai būtu darīt griboši un varoši uzņēmēji. Ir platības, ir infrastruktūra. Loģistikas parka teritorijā uzņēmējdarbībai atvēlēti apmēram 70 hektāru. Tur var izvērst ražošanas objektu būvniecību. Līdzās ir maģistrāle A7, pieejamas komunikācijas. Ceļa A7 tuvumā ir iespējas izvērst ražošanu arī Codes un Brunavas pagastā. Ja būs uzņēmums, domāju, arī strādājošo nodrošinājums būs. Tagad ļoti daudz cilvēku no Bauskas brauc uz darbu Rīgā. Ja te būs ražotne, kurā būs nepieciešami speciālisti, un viņiem tiks garantēts konkurētspējīgs atalgojums, cilvēki izvēlēsies strādāt tuvāk mājām. Ņemot vērā novada specifiku, lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumam te būtu vislabākie apstākļi attīstībai. Pēdējā pusgada laikā investoru neliela interese ir bijusi. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras starpniecību tika izzinātas iespējas veidot uzņēmumu, kas nodarbotos ar kāpostu skābēšanu, arī par teritorijām Jaunsaulē bija interese. Bet tie ir tikai meklējumi, pagaidām bez konkrētiem piedāvājumiem. Vajadzīgi cilvēki Jānis Nudiens, Iecavas novada uzņēmuma «Spals» īpašnieks:Mūspuses novadu priekšrocība ir tuvums Eiropai, te ir labi maģistrālie ceļi, un vēl pirms dažiem gadiem Iecavas novadā varēja nopirkt industriālus objektus, kur veidot ražotnes. Latvija kopumā ir piemērotā vietā, tieši lai ražotu eksportam.Mīnuss ir tas, ka aizvien mazāk paliek, kas strādā. Tās ir sekas agrākajai politiķu un atbildīgo amatpersonu bezdarbībai. Gadu gadiem ļaudis aizbrauc, un aizbrauc tieši strādātāji. Tik daudz, cik man vajadzēs cilvēku, es dabūšu, dabūšu labākos, bet uzņēmumiem ar 100 vai 200 darba vietām tas ir ļoti sarežģīti. Pēc apgrozījuma «Spals» Eiropā ir mikrouzņēmums, bet ar 30 nodarbināto cilvēku skaitu – vidējais, jo nevaram panākt tādu produktivitāti, ar to vēl jāstrādā.Jāsaprot, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi dod lielāko pienesumu valstij. Pašreizējo situāciju var labot, bet tā ir ilgtermiņa darbība. Gan valstij, gan pašvaldībām jādomā, jāmeklē risinājumi ar ekspertiem un jāiegulda līdzekļi, lai cilvēki šeit nāktu dzīvot. Ja nebūs cilvēku, nevienam nevajadzēs ne biznesa parkus, ne loģistikas centrus, ne infrastruktūru. Vairākas nišas vēl ir brīvas DACE ŠILEIKA, Vecumnieku novada domes projektu vadītāja:Esam sākuši novada attīstības stratēģijas izstrādi. Mūsuprāt, vairākas nišas vēl ir brīvas, bet traucējošs faktors šķiet iedzīvotāju inertums. Tas ir saistīts ar Rīgas tuvumu. Vieglāk ir doties uz galvaspilsētu strādāt, nevis mēģināt sākt uzņēmējdarbību savā novadā. Taču Rīgas tuvums, raugoties no cita skatu punkta, var kļūt arī attīstību veicinošs. Daudzi rīdzinieki beidzamajos gados ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Vecumniekos. Pašvaldības svarīgs uzdevums ir radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, lai viņi šeit ne tikai dzīvotu, bet arī strādātu. Novadā ir nepieciešami lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi, būvfirmas. Vairākas nepiepildītas jomas ir arī pakalpojumu sektorā. Noteikti vajadzētu atvērt ēdināšanas uzņēmumus, naktsmītnes. Vecumnieku novadā trūkst amatnieku. Apavus, piemēram, mēs vedam labot uz Rīgu vai Bausku. Uzņēmīgiem ļaudīm noteikti vajadzētu dibināt transporta pakalpojumu nelielus uzņēmumus, jo valsts dotētā transporta nozare atrodas kritiskā situācijā.
