Kā vērtējat Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēršanos pret interneta tirdzniecības uzņēmumu? Kā domstarpības risināt vislabāk?
Uldis Maniks, Bauskas biznesa inkubatora vadītājs
Nodokļi ir jāmaksā
– Piekrītu vairākumam – doma nav slikta, bet izpildījums apšaubāms. Pasaulē daudziem ieņēmumu dienestiem sagādā sāpes interneta tirdzniecība. Tā ir starptautiska problēma. Arī ASV līdzīgiem portāliem bija vairākas tiesvedības un viņi piekāpās prasībās. Nedomāju, ka normālam uzņēmumam no tā būtu jābaidās.
Diemžēl mūsu sabiedrībā ir izplatīta slikta uzņēmējdarbības kultūra – biznesa modelis ir dzīvotnespējīgs un to notur ar nodokļu nemaksāšanu, lai uzņēmums varētu turpināt eksistēt. Savukārt sludinājumu portālā ir pilns spektrs nodokļu nemaksātāju – no mājsaimniecībām līdz nopietniem uzņēmumiem. Sludinājumu joma ir vesels kvantums ēnu ekonomikas. Reizē internets mūsdienās diktē jaunus noteikumus biznesam, un vecajai likumdošanai grūti turēt līdzi vai pat neiespējami strādāt. Tomēr šaubos, vai nepieciešamās jaunās likumu izmaiņas izgudros Latvijā. Visdrīzāk – likumprojekti taps ārzemēs, un pie mums tos pārņems.
Šaubos, vai pilnvērtīgi šo problēmu izdosies apkarot. Tas var kavēt ekonomikas attīstību interneta vidē, un to neviens negrib. Tajā pašā laikā doma, ka internetam jābūt pilnīgi brīvam, arī no nodokļiem, nav pareiza. VID ir sācis darboties, iniciatīva ir viņu rokās.
Dace Dubkēviča, interneta veikala «naturalbeaty.lv» īpašniece Iecavā
Pārmērīgs līdzeklis
– Konflikts starp VID un sludinājumu portālu uzņēmumu man nav pilnībā skaidrs, jo oficiālā informācija ir ļoti skopa. Mans uzņēmums darbojas citādi nekā sludinājumu portāls. Esmu noslēgusi līgumus ar vairumtirgotājiem un pati piegādāju preci pircējiem pēc tam, kad tā ir apmaksāta internetbankā. Reiz bija aizrādījums no Patērētāju tiesību aizsardzības centra par kādas preces aprakstu, ko biju saņēmusi no vairumtirgotāja. Tā kā par sava veikala saturu atbildu es, vienkārši izņēmu apšaubīto preci.
Ja kāds klients reģistrējoties nevēlas norādīt personas datus, tos nepieprasu. Taču ievēroju visus noteikumus, ko prasa valsts iestādes. Manu klientu dati no valsts iestādēm nekad nav prasīti, un es noraidu jebkādus piedāvājumus pārdot klientu e-pasta adreses, ko kāds gribētu izmantot mārketingam.
VID rīcība, aizslēdzot interneta portālu, manuprāt, ir pārmērīgs līdzeklis pret uzņēmumu. Arī pašvaldību interneta vietnēs un sociālajos tīklos ir sludinājumu un tirgošanās sadaļas, un nav saprotams, vai to lietotāju dati ir drošībā. Uzskatu, ka lietotu auto tirgū diez vai ir tā lielākā «pelēkā» nauda, drīzāk tie varētu būt nekustamie īpašumi.
Arnolds Auza, Rundāles novada uzņēmuma «RARF» īpašnieks
Nav lielākā daļa
– Domstarpībās starp VID un interneta sludinājumu portālu neesmu pilnībā iedziļinājies, taču uzskatu, ka risinājums atkarīgs no noteikumiem, kā jāglabā klientu dati un vai tos drīkst nodot kādam no malas. Es savu klientu datus nedotu nevienam, ja nebūtu skaidra tiesas sprieduma, jo tā ir savstarpējā uzticēšanās, kas uzņēmējam jāievēro.
Tiesa, VID jārūpējas, lai visi maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomika. Taču privātpersonu neregulārie darījumi ar interneta portāla starpniecību nav tā kritiskākā joma. Zinot par «Rīdzenes sarunām», valsts naudas šķērdēšanu, nelegālu līdzekļu atmazgāšanu, nodokļu shēmām, skaidrs, kur garām valsts kasei aiziet iespaidīgākas summas. Cilvēki interenta portālus izmanto, mēģinot pārdot vēl labu veco telefonu vai auto, piepelnīties un izdzīvot Latvijā, kas nav viegli. Šāda VID rīcība tikai gremdē cilvēkus, kuru ienākumi nav nozīmīga ēnu ekonomikas daļa. Turklāt tirgošanās internetā turpinās citu valstu portālos, apturēt to nevarēs.
