Padomju okupācijas gados tika cildināti cilvēki, kuri kādreiz bija cīnījušies pret neatkarīgu Latvijas valsti. Toreiz viņus sauca par revolucionāriem, kurus vajājušas «buržuāziskās» vai «fašistiskās» Latvijas varasvīri.
Padomju okupācijas gados tika cildināti cilvēki, kuri kādreiz bija cīnījušies pret neatkarīgu Latvijas valsti. Toreiz viņus sauca par revolucionāriem, kurus vajājušas «buržuāziskās» vai «fašistiskās» Latvijas varasvīri. Kā tad šie «īstenie revolucionāri» cīnījās pret «apspiedējiem»?
Rīko tikšanās pie kurpnieka
Spriežot pēc arhīvu materiāliem un padomju laikā pierakstītām atmiņām, komunistiskie pagrīdnieki aktivizējušies 1928. gadā. Gadu iepriekš izveidojās Bauskas komunistiskā pagrīdes organizācija, kuru vadīja ceļu strādnieks Jāzeps Leitāns. Lai gan «aktīvistu» skaits nesasniedza desmitu, tomēr viņiem izdevās izvērst visai paskaļu priekšvēlēšanu kampaņu pilsētas domes vēlēšanām. Ņemot vērā, ka tolaik Latvijas komunistiskā partija bija aizliegta, pagrīdnieki izvēlējās nosaukumu «Bauskas pilsētas kreiso strādnieku kandidātu saraksts».
Pilsētas domē, kurā tolaik bija 20 deputātu vietas, izdevās iekļūt trim minētā saraksta pārstāvjiem: Jāzepam Leitānam, Jurim Šņorem un Kārlim Jānuškam. Darbošanās tur piederēja pie «legālajām cīņas metodēm», bet bija arī nelegālās. Komunistiski noskaņotie aktīvisti ziemās sanāca kopā kurpnieka Pelecka darbnīcā Rūpniecības ielā un lamāja pastāvošo iekārtu, vasarās to pašu darīja Ķirbaksalā. Dažreiz viņi izplatījuši proklamācijas, tirgus laukumā mītiņos izklieguši komunistiskus saukļus un 1. maijā sarīkojuši demonstrāciju.
Runā «pērkona balsī»
J. Leitāns pilsētas domē izcēlās ar īpaši destruktīvu darbību, kas dažbrīd robežojās ar huligānismu. Pagrīdnieka Jāņa Rūša atmiņās lasāms: «Grūti bija dabūt Leitānam vārdu, bet, kad tika, tad lika vaļā pērkona balsī. Domes sēdēs Leitāns cilājis smagos krēslus un baidījis citus deputātus (Hofšovicu, Štēbenu).» Arī domes sēžu protokoli liecina, ka minētais deputāts, debatējot par jebkuru jautājumu, novērsās no tēmas un lamāja valdību.
Jau pirmajā jaunievēlētās domes sēdē viņš paziņoja, ka «pilsētas pašvaldība sekmē reibinošu dzērienu tirgotavu pavairošanu, lai apdzirdītu proletariātu». Nākamajā reizē: «Mēs neticam ne kreisajiem sociāldemokrātiem, ne pilsoņiem un atzīstam, ka vispāri mūsu valsts likumi nav piemēroti, kamdēļ mēs savu pārstāvi pilsētas valdē nedosim.»
Netic, ka līdzekļus izmantos lietderīgi
1929. gada 13. martā domē apsprieda pilsētas budžetu: «Domnieks J. Leitāns izsakās, ka kreisā strādniecība nevar balsot par aizdevumu skolas būvei, jo viņi netic, ka līdzekļi tiks izlietoti lietderīgi (..), arī pilsētas lasītava neatbilst strādnieku prasībām, jo lasītavā netiek pielaista strādniecības literatūra, pat pilsētas valde ir atteikusies abonēt strādniecības laikrakstu «Darbs un maize».
Ienākumu pavairošanai vajadzētu ieviest īpašu greznības nodokli, bet to mēs no mūsu Saeimas nevaram gaidīt, kura ir pilsonības ierocis priekš strādnieku apspiešanas. Visumā priekšā celtais budžets ir šķiru budžets un kreisā strādniecība par viņu balsot nevar.»
Tīšuprāt traucē sanāksmi
Nākamā sēde 17. aprīlī tika priekšlaikus slēgta tieši J. Leitāna aktivitāšu dēļ, viņa teiktais kārtīgi protokolēts: «…Aizsargu organizācija ir mantīgās šķiras nelegāls karaspēks un iziet uz nabadzīgo šķiru apspiešanu. Ka pašvaldība nedrīkst šķiest līdzekļus šai noziedzīgajai organizācijai. Ka strādniecībai jāmobilizējas, lai atsistu izsūcēju – buržuju – apspiešanu. Domnieks J. Varenais protestē, ka no J. Leitāna katrā domes sēdē jādzird apvainojumi, vērsti pret mūsu valsts iekārtu un valsts iestādēm, ka šīm nebūšanām reiz jādara gals un domei par to jāziņo attiecīgām valsts iestādēm.
Domnieka J. Varenā runu vairāk reizes traucē ar starpsaucieniem domnieks J. Leitāns, nosaukdams J. Vareno par izsūcēju. Pēc trīskārtēja brīdinājuma domes priekšsēdētājs domniekam J. Leitānam ņem (atņem – R. Ā.) vārdu, saskaņā ar pilsētas nolikuma 4. un 5. pantiem par sēdes traucēšanu un necienīgu izteikšanos par valsts iekārtu. Domnieks J. Leitāns uz to atbild priekšsēdētājam, ka, lai gan jūs vārdu esiet ņēmuši, bet es tomēr runāšu.» Turpmākajā sēdes gaitā «revolucionārs» ik pa laikam traucēja sanāksmes norisi, tālab to nācās slēgt, lai gan daudzi dienas kārtības jautājumi netika izskatīti.
Drīz pēc tam J. Leitāns par pretvalstisku darbību tika arestēts un 1929. gada rudenī Jelgavā kopā ar dažiem citiem Bauskas pagrīdniekiem tiesāts. Arī tiesas zālē šis «revolucionārs» uzvedies izaicinoši, izkliedzis pret Latvijas valsti un iekārtu vērstus saukļus un saņēmis piecu gadu cietumsodu.
Arestē arī slepeno aģenti
«Bauskas Avīzes» 1930. gada 13. jūnija numurā, rakstā «Likvidēta Bauskas komunis- tu organizācijas darbība», stāstīts, ka 1928. gada novembrī Politpārvalde atklājusi nelegālo organizāciju un dažus arestējusi, bet brīvībā palikušie izplatījuši komunistisku literatūru un izkāruši sarkanus karogus ar pretvalstiskiem uzrakstiem.
Aizturēta Bauskā, Sudmalu (tagad – Rīgas) ielā 4, dzīvojošā Erna Daudzvārde un sakarniece no Rīgas ar segvārdu Vārpa (pase izdota ar Annas Timofejevas vārdu), kas kā aģente iesūtīta no padomju Krievijas. Vārpa tiesā nav atzinusi sevi par vainīgu, jo neatzīstot pašu Latviju. Aiziedama no tiesas zāles, kliegusi: «Lai dzīvo komunistiskā strādnieku un zemnieku valdība! Nost ar fašistisko Latviju!» Arī šī komuniste saņēmusi piecus gadus spaidu darbus, bet Erna Daudzvārde attaisnota.
Pēc šiem notikumiem komunistu aktivitātes Bauskā izbeidzās līdz pat Latvijas okupācijai. Padomju varas gados minētie neatkarīgās Latvijas grāvēji ieņēma augstus amatus, daudzi piedalījās genocīdā pret citādi domājošiem mūsu valsts iedzīvotājiem.
