Aizejošais gads bijis grūtākais piena ražotājiem zemniekiem, un nākamais daudziem var likt izšķirties, vai turpināt šo
biznesa virzienu, secina «Bauskas Dzīves» aptaujātie nozares lietpratēji.
Par gada sasniegumu nozares dalībnieki uzskata kooperatīvu attīstību, kas devusi izcilus rezultātus graudkopībā un tehnisko kultūru audzēšanā, ar pirmajiem panākumiem ienāk privātajā mežsaimniecībā.
Pieniniekiem jāizšķiras
«Nākamā gada galvenais uzdevums būtu efektīvas kooperācijas iedibināšana piena ražotāju vidū, lai pārstrādes uzņēmumi nevarētu diktēt cenas,» «Bauskas Dzīvei» saka Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, kas vienlaikus kopā ar ģimeni uztur saimniecību «Strautnieki» Bauskas novada Ceraukstes pagastā. Tajā ražo pienu un audzē graudus.
Pēc M. Cimermaņa aplēsēm, minimālā maksa par piena kilogramu, ar kuru zemnieki varētu strādāt un pakāpeniski plānot attīstību, būtu ne mazāk par 27 centiem. Jau vēstīts, ka šī gada otrajā pusē tā reizumis noslīdēja pat zem 20 centiem.
Kā uzsver M. Cimermanis, Latvijas piena nozare tik stipri cieta Krievijas embargo krīzes dēļ lielā mērā tāpēc, ka pārstrāde ir sadrumstalota, tai būtu vajadzīga konsolidācija līdz dažiem spēcīgiem tirgus spēlētājiem, kā tas ir Lietuvā un Polijā. Tas ļautu labāk konkurēt reģionā un sekmīgāk apgūt jaunus eksporta tirgus, tai skaitā Āzijas lielvalsti Ķīnu, kur vajadzīgas ļoti apjomīgas piegādes.
Nākamais gads daudzām piena fermām varētu būt izšķirīgs, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atzīst gan M. Cimermanis, gan Bauskas un Iecavas novadā strādājošais lauksaimnieks Jānis Bite. «Ziemai barības krājumi ir sagatavoti, vasarā govis ies ganībās. Ja izmaksas nākamās ziemas nodrošināšanai būs pārāk lielas saimniecības ieņēmumiem, var nākt vēl viens fermu likvidācijas vilnis,» saka nozares dalībnieki.
Maizes klēts
Aizvadītajā rudenī Rundāles un Vecumnieku novadā jau likvidētas pāris vidējās piena fermas, kuru saimnieki palikuši pie laukkopības un gaļas liellopu audzēšanas, par ko «Bauskas Dzīve» jau rakstīja. J. Bite stāsta, ka tuvu piena lielsaimniecības likvidēšanai Iecavas novadā bijis viņa dēls Pēteris, taču izlēmuši vērtīgo ganāmpulku subsidēt ar graudu audzēšanas ieņēmumiem.
«Tas ir sarežģīts lēmums, jo pārdot izkoptu piena lopu ganāmpulku ir viegli, bet nākotnē, kad pieprasījums pēc piena pieaugs, to atjaunot būs grūti,» skaidro J. Bite. «Zemgales augsnēs gan ienesīgākā ir graudu un tehnisko kultūru audzēšana, tomēr jāizmanto arī vērtīgās zāles ganības.»
M. Cimermanis aicinājis zemniekus domāt par dalību Eiropas Inovāciju partnerībā: «Zemniekiem ir ļoti daudz sarežģītu lietu, kur būtu nepieciešams zinātnieku padoms. Arī Eiropā uzskata, ka lauksaimniekam vispirms jānosaka problēma, un tad zinātnieki var pateikt, kas jāpēta un kādas inovācijas veidojamas.» Jāatgādina, ka šāda sadarbība starp lauksaimniekiem un pētniekiem pāris gadu desmitus pilnveidota Īrijā.
Ģimenes modelis
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) vadītāja iecavniece Agita Hauka ar jaunām atziņām atgriezusies no dalības Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA-COGECA prezidija sanāksmē Parīzē, kas bija daļa no starptautiskās konferences «Lauksaimniecība un klimats».
«Plaši tika apspriesta lauksaimniecības modernizācija, apskatot piemēru Indonēzijā, kur 50% sieviešu strādā lauksaimniecībā. Ja to modernizē, tad ģimenes paliek bez maizes. Āfrikas pētnieki norāda, ka mazās saimniecības nodrošina iztiku ģimenēm tuvējiem kaimiņiem, un līdzīgi tas ir Latvijas laukos,» uzskata A. Hauka. «Nevar zemniekus piespiest modernizēt ražošanu, ja tā samazinās darba vietas un iztikas ieguves iespējas. Cilvēks var pats izvēlēties, kā dzīvot, viņam nedrīkst uzspiest veidu, kas liekas pareizs kādam birokrātam. Turklāt mazās saimniecības ir saudzīgākas pret dabu, jo izmanto mazāk tehnikas un degvielas.»
Mazo saimniecību atbalsts Latvijā pašlaik ir labs, vērtē LZF vadītāja: «Ar Eiropas fondu atbalstu var nopirkt tehniku, iegūt 5000 eiro vienreizējo subsīdiju mazajai vai 15 tūkstošus eiro daļēji naturālajai saimniecībai. Šī atbalsta saglabāšana ir panākums Zemkopības ministrijai. Taču neviens atbalsts neatbrīvo zemniekus no darba. Gan Eiropas, gan Latvijas pieredze rāda – labākais laukos ir ģimenes modelis, jo tas atrisina arī darbaspēka problēmu.»
Forumā plaši apspriesta pārtikas un bada problēma pasaulē, un te Latvijas graudkopjiem var pavērties jaunas iespējas. «Domāju gan, ka Eiropa vienatnē nevar izglābt visu pasauli, jāpiedalās arī Ķīnai, Krievijai un Amerikai,» uzskata A. Hauka.
UZZIŅAI
Nozare lauksaimnieku organizāciju skatījumā
2015. gada panākumi:
Eiropas subsīdiju neaplikšana ar nodokli;
atļauja izmantot iekrāsoto dīzeļdegvielu pašpārvadājumiem;
atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem;
jaunu eksporta tirgu apguve;
Zemes fonda darbības sākšana.
Jaunums: pirmais gads ar zaļināšanu.
Sadarbība: kopā ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru aizstāvētas uzņēmēju intereses budžeta veidošanā.
Gada neraža:
kooperatīva «Trikāta» maksātnespēja;
saimniecību slēgšana Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ.
2016. gada uzdevumi:
piensaimniecību konkurētspējas paaugstināšana;
valsts atbalsta atjaunošana pirmskrīzes līmenī;
darbaspēka nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa pārtikai samazināšana;
jāaktivizē lauksaimniecības produkcijas pārstrāde;
jāturpina mazināt birokrātiskos šķēršļus lauku ražotājiem.
Avoti: Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima.
