Zemgales novada teicēja Zenta Zaķe no Vecumniekiem 13. novembrī svinēja 90 gadu jubileju.
Zemgales novada teicēja Zenta Zaķe no Vecumniekiem 13. novembrī svinēja 90 gadu jubileju.
Ar omītes ziņģēm
Mudināta atcerēties bērnību un jaunības laiku, Zentas kundze lepni paziņo: “Esmu Zemgales bajāra meita. “Berkušķi” bija lepnākā saimniecība gan Jaunsaules pagastā, gan tuvākajā apkaimē.” No Roņu ģimenes trim meitām Zenta bijusi pati jaunākā, bet pēc Pirmā pasaules kara, kad saimnieki izpostītās mājas bija atjaunojuši un aizaugušos laukus iekopuši, māsas sagaidījušas arī brālīti Arvīdu Jāni.
Zenta Zaķe joprojām atminas sūrā un grūtā darbā vadītās dienas vecāku saimniecībā, taču vislabprātāk stāsta par lielo mīlestību uz dziesmu. Jaunsaules sešgadīgajā pamatskolā neesot bijis mūzikas pedagoga, taču priekšmeta skolotājs patiesi mīlējis dziesmas un saviem audzēkņiem mācījis tās visskaistākās. Vēl šodien jubilāre spēj nodziedāt vai katru jaunībā apgūtu dziesmu.
Zentas Zaķes mazmeita – Misas vidusskolas skolotāja Ingrīda Vaisjune – uzskata, ka dziesmas mīlestību mantojusi no omītes. “Mēs ar māsu visu bērnību ar vecmāmiņas ziņģēm esam pavadījušas. Tāpēc vēl aizvien dziedu,” skaidro I. Vaisjune, sieviešu ansambļa “Vēja meitenes” dalībniece.
Dokumentē vēsturi
Jau skolas gados Zenta bijusi gan liela runātāja, gan rakstītāja. Viņas domraksti lasīti klases priekšā. Pirmās brīvvalsts laikā sacerēto referātu “Augsim Latvijai!” jaunietes tēva mājās noklausījās ap 50 sapulcinātu jauniešu. Vēl joprojām teicēja to glabā savu pierakstu arhīvā. “Mana vecmāmiņa ir unikāla – vairāku gadu desmitu vēsturi savās pierakstu kladēs dokumentējusi. Viņa ir laikmeta liecība,” lepojas I. Vaisjune.
Zentas lielā mīlestība bija Alberts Zaķis, izskatīgs, stalts, bet nabadzīgs kalpa puisis. Pēc astoņu gadu cerēšanās, kad Otrais pasaules karš bija izpostījis arī “Berkušķus” un visi ļaudis kļuvuši vienādi nabadzīgi, Zenta un Alberts viens otram teica jāvārdu. Arī ziņģu mīļotājas dzīvesbiedrs bijis liels dziedātājs. Kad vīrs vadījis kolhozu “Ausma”, bet Zenta bijusi ļaužu ieredzēta kultūras dzīves vadītāja Umpārtē, Zaķi no dziesmas nav šķīrušies.
Jau 14 gadu Alberta vairs nav, bet Zenta prieku rod atmiņās. Viņa bauda meitas Dzintras un dēla Ilgmāra, sešu mazbērnu un septiņu mazmazbērnu mīlestību.
Atsijā mazsvarīgo
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks Aldis Pūtelis, kurš vairākkārt izklaušinājis Zentas kundzi, atklāja: “Zemgalē klasisko tautasdziesmu ir maz, bet tas, ko šī interesantā teicēja zina, apliecina – dziedāšanas tradīcijas nepazūd.”
Aloida Baķe, Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja, slavē jubilāres elastīgo domāšanu un apbrīnojamo pašcieņu: “Zenta visu mūžu ir “turējusi roku uz pulsa”, sekojot visam, kas notiek pagastā, Latvijā, pasaulē. Biezās pierakstu klades un audioieraksti apliecina viņas prasmi vākt un krāt. tie rāda, ka teicēja ir prasmīga likumsakarību meklētāja ar apbrīnojamu atmiņu un spēju no būtiskākā atsijāt mazsvarīgo. Viņa ir gluži kā bite – savāc visu, kas vien pieejams, un tad no tā labākā sanesuma visu sataisa medū.”
Dzimšanas dienā Zenta Zaķe saņēma daudz apsveikumu – gan no radiem un draugiem, gan Vecumnieku pagasta padomes. Lielajā dienā folkloras vācēju ar sirsnīgu koncertu sumināja Misas tautas nama sieviešu ansamblis “Vēja meitenes”.
