Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca par draudzes ziedojumiem atjauno kupolus. Tagad tie visi būs zeltītā tonī, nevis gaišzilā un zaļā krāsā. Kupolus nezeltī, bet maina to vir-smas segumu, izmantojot īpaši izturīgu, nerūsējošu metālu. Iztālēm tas atgādina īstu zeltījumu.
Veiksmīga imitācija
Pareizticīgo draudzes priesteris tēvs Nikolajs «Bauskas Dzīvei» stāsta par kupolu atjaunošanu un drīzumā plānoto dievnama jumta seguma maiņu: «Ārkārtīgi izturīgu metālu gaiši zeltītā tonī nopirkām jau pirms krietna laika. Austrumeiropā to ražo tikai vienā rūpnīcā, kas atrodas manā dzimtajā Ukrainā. Celtniecības materiālu ražošanas tehnoloģijas mūsdienās aizvien vairāk attīstās. Nav nekādas vajadzības kupolus pārklāt ar īsto, tā dēvēto lapiņu zeltu, ja ir pieejama ļoti kvalitatīva imitācija.»
Rīgas meistari, kuri atjauno kupolus, ir ļoti aizņemti, Bauskā viņi ik nedēļu strādā dažas dienas, tāpēc kupolu atjaunošana ir nedaudz ieilgusi. Toties Iecavas pareizticīgo jaunajā dievnamā visi ārējās apdares darbi jau ir pabeigti. Zeltītos kupolus tagad var ieraudzīt pat pa autobusa logu, braucot no Rīgas puses.
«Bauskas pareizticīgo templim mainīsim arī jumtu. Iepriekšējais materiāls ir nolietojies un nepavisam neizskatās labi. Reiz ar kritisku skatu aplūkoju man tik mīļās Bauskas baznīcas ārpusi un klusībā noteicu: «Nu, redzi, Nikolaj, vēl nav tik glīti, kā gribētos! Vēl neesi savu dievnamu pienācīgi saposis.» Templī it visam jābūt skaistam, tam vienkārši jāiemieso skaistums,» pārdomās dalās tēvs Nikolajs.
Būs gaišzils jumts
Īpašais metāls, ko tagad izmanto kupolu atjaunošanai, tiek ražots un piegādāts loksnēs. Meistari vispirms precīzi nomēra kupolu klājuma katru rindu, pēc tam attiecīgi sagriež materiālu. Kupolu karkasi ir no koka. Virsmas pārklājums no metāla kvadrātiem tiek veidots, atdarinot egles čiekura zvīņu kārtojumu, kas kupoliem piešķir telpiskumu. Ar skrūvēm, kas nav redzamas, metāla gabaliņus piestiprina pie karkasa.
Jaunais jumts būs gaiši zils. Tēvs Nikolajs turpina: «Jumta segumam izmantosim jaunākās paaudzes materiālu, kas ražots Zviedrijā. To arī esam nopirkuši. Atliek vien sagaidīt meistarus. Visi prasmīgie celtnieki ir noslogoti dažādos objektos. Man ļoti patīk zeltainā un gaišzilā toņa kombinācija. Tā ir ārkārtīgi harmoniska. Pareizticīgo tradīcijā zilā ir debesu un Dievmātes Marijas simboliskā krāsa. Man ir dažas idejas arī tempļa apkārtnes izdaiļošanai. Vai esat ievērojusi milzīgo, tumšsarkano, smaržīgo rozi pie dievnama ieejas vārtiņiem? To uzdāvināja Botāniskā dārza darbinieces. Nereti tur iegriežos, lai izvēlētos dekoratīvos augus. Botāniskā dārza meitenēm sacīju, ka gribu iegādāties ļoti skaistu rozi Bauskas dievnamam. Viņas izvēlējās dēstu un apgalvoja, ka roze būšot lieliska.»
Apgleznos griestus un sienas
Tēvs Nikolajs vedina aplūkot ikonostasa jeb ikonu sienas restaurētās svētgleznas. Viņš atgādina, ka tas ir daudzus gadu desmitus dievnama bēniņos glabātais vēsturiskais ikonostass, datējams ar 20. gad-simta sākumu. Tā koka konstrukciju pirms vairākiem gadiem restaurēja Bauskas firmas «Intarsija» meistari, bet svētgleznas atjaunoja pieredzējusi restauratore no Rīgas. Ikonostasa un svētgleznu restaurācijai draudze saņēma Eiropas Savienības fondu finansējumu. Projekta pieteikumu palīdzēja sagatavot Mārīte Putniņa – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālā inspektore. Iepriekšējais Bauskas Svētā Georgija baznīcas ikonostass tika nodots Iecavas pareizticīgo draudzei.
Interjera uzlabošanas nākamais solis – griestu loka un sienu apgleznošana altāra daļā. Tās nebūs freskas, bet gan eļļas gleznojumi. Skaidro tēvs Nikolajs: «Pareizticīgo tempļu dekoratīvajā apdarē izmanto gan kanonisko – seno –, gan klasisko glezniecību, kas balstīta Rietumeiropas mākslā.
Bauskas pareizticīgo baznīcu 19. gadsimta 80. gados uzbūvēja pēc latviešu slavenā arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta. Šajā laikā pareizticīgo dievnamu glezniecībā jau dominēja klasiskais stils, tāpēc šo principu turpināsim ievērot.»
