Duntes muižas kungu mājā 1. jūnijā, pēc Minhauzena laika skaitīšanas sistēmas 32. maijā, durvis vēra Minhauzena muzejs. Tas ugunsgrēka dēļ četrus gadus bija palicis bez pastāvīgas mājvietas.
Duntes muižas kungu mājā 1. jūnijā, pēc Minhauzena laika skaitīšanas sistēmas 32. maijā, durvis vēra Minhauzena muzejs. Tas ugunsgrēka dēļ četrus gadus bija palicis bez pastāvīgas mājvietas.
Ja ceļi vasarā jūs aizved gar Vidzemes jūrmalu, noteikti iegriezieties šī dēkaiņa un fantazētāja muzejā! “Bauskas Dzīve” tur bija un jutās gana labi un jautri.
Stāstīt, lai notic
Valters Krauze un Baiba Sipeniece ļoti radoši un atraktīvi vadīja muzeja atvēršanas pasākumu. No viņu teiktā izrādījās, ka Minhauzena pasaules un tostarp muzeja īpašnieki, kā arī projekta īstenotāji Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis ir Minhauzena ārlaulības dēli. Šim fantāziju tonim pieskaņojās arī vides ministrs Raimonds Vējonis, stāstot, ka uz Dunti atkļuvis brieža mugurā, to noķēris ganāmies Rīgas pievārtē. Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš mūsu politiķiem ieteica mācīties no Minhauzena – neticami stāsti jāstāsta tā, ka cilvēki tiem notic.
Vasaras ceļu braucējiem, kuri piestās Minhauzena muzejā, noteikti jāzina, ka šeit ir unikāla gide – Minhauzena līdzgaitniece Austra Dektere. Viņa saka tā: “Minhauzenam nepatika, ka viņu sauca par meli. Melis ir slikts cilvēks. Viņš teica: “Es neko sliktu nedaru, es stāstu jums savus piedzīvojumus, un jūs visi smejaties. Kurš smejas, tam sirdī labi, kam sirdī labi, tas jūtas vesels, kas vesels – tas ilgi dzīvo. Kurš gan negrib ilgi dzīvot?””
Jakobīnes buduārs
Muižas pirmajā stāvā iekārtota Minhauzena kundzes Jakobīnes istaba, medību istaba un viesistaba ar oriģinālajām mēbelēm. Piemēram, Minhauzena skapis, kurā viņš savulaik nolēmis neko nelikt, tādēļ arī tagad tur nekā nav, izņemot tos krāmus, kurus nevarot iestūķēt citur (tā stāsta Valters Krauze, kurš 32. maijam piemēroti iejutās gida lomā).
Muzeja otrajā stāvā izkārtota arī bijušā Latvijas Vaska figūru muzeja izstāde “Izcilas personības Latvijas vēsturē”. Personu kolekcijā, piemēram, komponisti Jāzeps Vītols un Raimonds Pauls, sportisti Mihails Tāls un Uļjana Semjonova, rakstnieks Rūdolfs Blaumanis un daudzas citas figūras. Atjaunotajā muzeja teritorijā ierīkoti Minhauzena pīļu dīķi, izveidota Minhauzena taka, kas vedīšot līdz pat jūrai, no brikšņiem attīrīti Minhauzena dižozoli.
Slavenā dēku stāstnieka muzejs ir viens no diviem brīvkunga fon Minhauzena muzejiem pasaulē. Otrs atrodas Vācijā, Bodenverderā.
Kas viņš īsti bija?
Šogad atzīmē slavenā fantazētāja Vācijas Lejassaksijas brīvkunga Hieronīma Kārļa Frīdriha fon Minhauzena 285. dzimšanas dienu.
Kas tad īsti viņš bija, kāds ir šī vācu kareivja, dēkainu stāstu sacerētāja dzīves gājums? Daudziem no bērnībā un agrīnā jaunībā lasītā šķitis, ka Minhauzens ir literārs, izdomāts tēls, bet Šerloks Holmss tiešām reāli dzīvojis varonis. Tomēr īstenība ir tieši pretēja. Pie tādas atziņas nonācis arī, piemēram, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics.
Muižnieku Minhauzenu dzimta ir pazīstama jau kopš 12. gadsimta, daudzi tās pārstāvji bija oficieri un ministri vācu hercogistēs un kņazistēs. Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens dzimis 1720. gada 11. maijā Bodenverderā – pilsētā Vācijas rietumos.
Sekojot tēva pēdās, zēns tika nozīmēts par pāžu Braunšvei gu Volfenbutelu hercoga galmā. 1735. gadā viņš kļuva par pāžu hercoga Ferdinanda Albrehta II svītā.
H. K. F. Minhauzens divpadsmit gadus pavadījis Krievijā – sākumā kā prinča Antona Ulriha pāžs, vēlāk kā kornets, tad – poručiks kirasieru pulkā. Laikam jau tur viņš guva pietiekami daudz eksotiskas pieredzes, jo, atgriezies Vācijā, sāka priecēt draugus un paziņas ar fantastiskiem dēku stāstiem – kā viņš lidojis uz lielgabala lodes, jājis uz puses no zirga, ar vienu šāvienu sašāvis irbju baru… Barons nepierakstīja nevienu pašu dēku un pat nenojauta, ka kļūs par pasaulslavenu meli.
***
uzziņai
Kad apmeklēts Minhauzena muzejs, pie reizes vēl šajā braucienā varat apskatīt:
– keramiķes I. Žagatas darbnīcu; tradicionālās podniecības mākslas meistares darbnīcu “Cepļi”. Varēsit paši pamēģināt kaut ko izveidot no māla;
– Vidzemes akmeņaino jūrmalu – jūras noskalotu krasta posmu starp Tūju un Vitrupi;
– Randu pļavas – lielākās Latvijas piejūras pļavas, kuras periodiski applūdina jūras ūdeņi;
– Ainažus – zvejnieku un jūrasbraucēju mazpilsētu; Ainažu jūrskolas muzeju, kas ir atvērts vecajā jūrskolas ēkā. Tā ekspozīcija iepazīstina ar pirmās latviešu jūrskolas vēsturi, kura dibināta pēc K. Valdemāra ierosmes. Līdzās muzeja ekspozīcijai dārzā apskatāma enkuru kolekcija.
