Bauskas pils muzejā pirms dažām dienām atklāja Kurzemes hercogam Jēkabam un viņa valdīšanas laikmetam veltītu tematisku izstādi.
Ekspozīciju sagatavojusi Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) vadošā pētniece, vēstures zinātņu doktore Mārīte Jakovļeva. Viņa iepazīstināja apmeklētājus ar izstādes saturu.
Profesionāla sadarbība
Ekspozīcijas atvēršanā piedalījās arī LVVA dokumentu pieejamības un popularizēšanas nodaļas vadītāja Gunta Minde, viņas kolēģes Valda Kvaskova un Anita Čerpinska. Bauskas pils muzeju un arhīvu saista profesionāla sadarbība. Pirms dažiem gadiem Bauskas pilī bija eksponēta LVVA pētnieku sagatavotā Kurzemes hercogistes 450. gadadienai veltītā izstāde.
Apmeklētāju vidū bija Rundāles pils muzeja speciālisti Jānis Baltiņš un Gundega Plūduma, baušķenieks novadpētnieks Guntars Krūzmētra, Rundāles novada vēsturisko tērpu rekonstrukciju meistare un gide Jeļena Forste, vairāki jaunieši, Bauskas novada domes izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka, kā arī citi interesenti.
Izstāde sastāv no vairākām nodaļām, kas raksturo hercoga Jēkaba personību, intereses, galma sadzīvi, Kurzemes hercogistes ekonomiku, koloniālo politiku, poļu, zviedru un krievu kara notikumus un citas 17. gadsimta otrās puses norises.
Atklāj jaunus faktus
Hercogs Jēkabs bija valdnieks ar lielu ietekmi ne tikai Kurzemē, bet arī Eiropā, uzsver izstādes autore Mārīte Jakovļeva.
Vēsturniece turpina: «Izstāde, ko gatavojām vairākus gadus, bija nopietns pētniecisks darbs, jo atklājām iepriekš nezināmus faktus, atradām jaunas dokumentālās liecības, kas paplašina faktu materiālu par hercoga Jēkaba valdīšanas periodu. Minēšu konkrētu piemēru. Hercoga Jēkaba lielā aizraušanās bija kuģi un flote. Līdz šim tika uzskatīts, ka pirmos divus kuģus uzbūvēja Kuldīgā, bet mums izdevās atrast pierādījumus, ka tas notika Liepājā. Vēlāk kuģu būvētavu hercogs pārvietoja uz Ventspili. Kuģi nebija valdnieka pašmērķis, jo labi nokomplektētā flote paplašināja Kurzemes hercogistes tirdzniecības sakarus. Protams, arī hercogs Jēkabs bija 17. gadsimta Eiropā valdošās koloniālās ideoloģijas sekotājs aizjūru teritoriju pakļaušanā. Tā kurzemnieki aizkuģoja līdz Gambijai un Tobāgo salai.»
Saimnieciskā rosība
Kurzemes hercogistes eksotiskās kolonijas daudziem ir iecienīts sarunu temats, cildinot latviešu drosmi. Mārīte Jakovļeva vēsturisko ilūziju cienītājiem liek atgriezties realitātē: «Tas ir pierādīts fakts, ka neviens latvietis Gambijā un Tobāgo nebija apmeties uz dzīvi. Par kurzemnieku klātbūtni Tobāgo salā liecina vietu nosaukumi – Hercoga Frīdriha līcis, Kurzemes upe un līcis, Liepājas līcis, arī Jēkaba cietoksnis, no kura saglabājušies vien mūri, dažas laukakmeņu sētas un lielgabali.»
Mārītes Jakovļevas stāstījumā tika akcentēta arī hercoga Jēkaba laikmeta saimnieciskā rosība Kurzemē. Jēkabs bija liels entuziasts dažādu uzņēmumu, piemēram, dzelzs manufaktūru, dibināšanā. Viņš meklēja dzelzsrūdas pārstrādes tehnologus dažādās Eiropas valstīs, pat Francijā. Dzelzs manufaktūras Kurzemē pētniece dēvē par fenomenu, jo tika ieviestas visprogresīvākās tehnoloģijas, lai iegūtu dzelzi no purvu un ezeru rūdas, kas nav tik kvalitatīva izejviela kā kalnu rūda. Slavenā beļģu metalurgu Deprē dzimta 17. gadsimtā ieradās Kurzemē, lai strādātu dzelzsrūdas manufaktūrās. Latvijā palika Deprē dzimtas vairākas paaudzes. Viens no tās pārstāvjiem 18. gadsimtā cara Pētera I valdīšanas laikā Krievijā nodibināja vairākas manufaktūras, kurās atlēja lielgabalus.
Vēlas turpināt pētījumus
Šovasar Vecumnieku novadā, 17. gad-simta dzelzsrūdas ražotnes vietā pie Asaru mājām, notika pirmā arheoloģiskā ekspedīcija – Latvijas un Norvēģijas pētnieku kopīgs projekts. Mārīte Jakovļeva stāsta: «Ražotnes vietu mēs uzgājām, bet daudzi jautājumi joprojām nav skaidri. Zinātnieki turpina pētījumus. Ekspedīcijā savāktajiem atradumiem tiks veiktas ķīmiskās analīzes. Apzinoties, ka objekts vēl nav līdz galam izpētīts, nākamgad ar Vecumnieku novada domes praktisku atbalstu mēs gribam izrakumus turpināt.»
Zinātniece stāsta, ka Kurzemes dzelzsrūdas manufaktūrās ražoja ne vien lielgabalus, citus ieročus un lodes, bet arī daudz mājsaimniecības priekšmetu – tie bija miezeri, kapļi, bļodas, katli.
Dāvina iespieddarbus
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis uzsver, ka LVVA un muzeja sadarbība turpinās vairākus gadus. Ik pa laikam arhīvisti atved uz Bausku tematiskas, izglītojošas izstādes, kas adresētas plašai auditorijai – arī skolēniem, lai padziļinātu zināšanas Latvijas un Eiropas vēsturē. Jaunā ekspozīcija palīdz labāk iepazīt hercoga Jēkaba laikmetu un vēsturisko kontekstu.
Pils muzeja speciāliste Vineta Skalberga atzīst, ka arhīva speciālistu pētījumi ļoti noder, vadot ekskursijas. Tāpat domā arī Jeļena Forste, kura, iepazīstinot tūristus ar Rundāles pili, stāstījumā noteikti piemin hercogu Jēkabu.
Arhīva darbinieces Bauskas novada domei un Bauskas pils muzejam uzdāvināja LVVA izdotu monogrāfiju un nozares profesionālā žurnāla vairākus eksemplārus. Māris Skanis informē, ka ikvienam interesentam šie iespieddarbi ir pieejami Bauskas pils muzeja bibliotēkā.
