Slavenā frāze «Si vis pacem, para bellum!» (‘Ja gribi mieru, gatavojies karam!’) bija viena no senās Romas politikas definīcijām. Gatavošanās ietver dažādas mācības, arī no kļūdām.
Slavenā frāze “Si vis pacem, para bellum!” (“Ja gribi mieru, gatavojies karam!”) bija viena no senās Romas politikas definīcijām. Gatavošanās ietver dažādas mācības, arī no kļūdām.
Esam saskaitījuši, cik elektrības stabu un koku vētra nolauzusi, cik jumtu noplēsusi, kādi zaudējumi pašvaldībām un tautsaimniecībai. Rakstīšu arī par cilvēkiem. Vētras nakti mežā pie Ložmetējkalna teltīs pārlaida ap 70 bērnu – skautu ziemas nometnes “Baltais vilks” dalībnieki no Latvijas dažādiem rajoniem.
Manuprāt, dīvaini, ka šis fakts valstī nav izraisījis pilnīgi nekādu reakciju. Bērnu un ģimenes lietu ministrija par to uzzināja no preses, un tikai tad inspektori sāka pētīt, kāpēc nometne netika pārtraukta, saņemot brīdinājumu par vētru. Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” 12. janvārī par to ierunājās grāmatas “Katastrofas Latvijā” autors žurnālists Gaitis Grūtups, kurš pie skautiem bija nometnes atklāšanas dienā, 7. janvārī. Taču diskusijas dalībniekiem svarīgāki šķita citi fakti.
Mēģināšu izskaidrot, kāpēc mani tas ir uztraucis. Nometni 12 līdz 16 gadus veciem bērniem organizēja Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija un bērnu un jauniešu organizācijas “IMKA Rīga” un “IMKA Jelgava”. Tās mērķis – mācīt bērniem sadzīvot ar dabu ziemā un pieminēt latviešu strēlnieku varonīgo cīņu Ziemassvētku kauju laikā, skaidro organizētāju pārstāve Agnija Jansone. “Foršs piedzīvojums! Nakts rotaļas, ugunskurs, ziemā var gulēt ārā,” gaužas puišelis, kuru apdomīgi vecāki uz nometni nepalaida.
Kopā ar skautiem pie ugunskura sestdienas vakarā pasēdēja arī Latvijas aizsardzības ministrs Einārs Repše un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Brīdinājums par vētru todien jau neskaitāmas reizes bija izskanējis dažādos plašsaziņas līdzekļos. Augstie viesi aizbrauca un devās pie miera. Bērni palika mežā. Deviņas stundas ap viņiem trakoja vējš, ko hidrometeorologi spēka ziņā (pēc Boforta skalas) pielīdzina orkānam.
“Skauti un viņu nometnes organizētāji, iespējams, nenovērtē, cik ļoti viņiem tonakt laimējās, zinot, cik koku vējš izgāza Latvijas mežos,” man teica Taivo Trams, četru bērnu tēvs, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors. Pirms dažiem gadiem Taivo acu priekšā Talsos no augstuma nogāzās pacēlāja “grozs” ar bērniem, kuri gāja bojā vai kļuva par invalīdiem. Kurš kaut ko tādu varēja paredzēt?
Nākas domāt, kam mēs uzticam savus bērnus šādās nometnēs. Nesaņemot informāciju par potenciālajām briesmām vai ignorējot to, nometnes rīkotāji nav izvērtējuši draudošās briesmas. Tāds ir Lailas Riekstas-Riekstiņas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktores, secinājums.
